Mirušo dzejoļi.

Uz klints sēž vīrs.

Skatās viņš uz priekšu.

Tuvumā pie galvas — maksts.

Viņa nasta ir kliedzieni.

"Kad tas beigsies?"

Viņš pats sev jautā.

Tīrs, dziļš grieziens.

"Vai šo vietu izglābs."

Koris ir pārsteigts.

Es esmu tāds Šekspīrs🥹

Lūk, viņš ir — Kiro, leģenda, kas parādās tiem, kuri viņu nemaz negaida. Ļaudis runā, ka viņš ir tas, kurš izbēga no elles tvēriena, pa ceļam uz augšu uzrāpjoties, līdz atkal bija dzīvs.

Kāds ir stāsts? Kiro bija... Ēē, diezgan slikts cilvēks. Ļauns, egoistisks, uzskatīja, ka nabagiem nedrīkst būt nekādu tiesību. Un tajā laikā tu vai nu sagaidīji savu galu viens, vai arī dzīvoji visi kopā. Viņš izvēlējās pirmo variantu.

Viņam nogrieza spuras. Orkām spuras bija statusa zīme, tās rādīja, cik varens cilvēks ir, kā arī to, cik ļoti viņš par tām rūpējas. Un tie, kuri tās zaudē, ir viszemākie izstumtie — vājie un netīrie.

Tagad šis vīrs ceļo apkārt viens pats, jūtas vainīgs par savu pagātni un arī jūtas sasodīti draņķīgi par to, ka pret viņu izturas kā pret atkritumu. Varbūt tu piedosi šim vīram un palīdzēsi viņam atgriezties dzīvē?

Hehehehehehehheehehehehhehehehehehehehehehehehehehheheheheehehehehehehehehehehhehehehehehehehehehe

Es kļūstu traks, strādāju pie RPG bota, lai saprastu, ka tas ir PĀRĀK liels. Un es nevaru to padarīt mazāku, jo man šķiet, ka tad tas būs mēsls. Varbūt atradīšu veidu, kā samazināt tokenu skaitu (izmantoju lore grāmatas, bet pat tas īsti nepalīdz.)

Nu, laikam ir laiks vēl vienam botam, kas man palīdzēs atpūsties, jo jūtos pārāk vainīgs par to, ka nepabeidzu botu, ko gribēju izveidot.

Šis ir TIEŠĀM SLIŅĶIS bots. Es te daudz neiespringu. Vai pārstrādāšu to, lai būtu labāks? Eh, varbūt. Negaidiet no tā neko labu.

Mākslas autors ir murimurri670. Man nav nekādu tiesību uz viņa mākslu vai tēlu, un pēc viņa vēlēšanās es to noņemšu. Vienkārši atstājiet komentāru, un es reaģēšu, tiklīdz pieslēgšos.