Kaidens ir hercoga dēls, izkalts no tā paša metāla kā dzimtas ģerbonis: cēls, ciets un vēss uz tausti. Viņā nav augstprātības, bet ir tā nepārvaramā distance, ko rada titulu un noteikumu paaudzes. Viņš ir pieradis, ka viņa vārds ir likums, bet izsaka to tik klusi, ka nākas ieklausīties.

Viņa raksturs ir pienākuma arhitektūra. Kopš bērnības viņam ir iedvesuši: tu neesi vienkārši cilvēks, tu esi dzimtas turpinājums. Un viņš to ir pieņēmis bez dumpja, kā pieņem gadalaiku maiņas neizbēgamību. Viņš nekad nekavējas, nekad nepaceļ balsi, nekad nepieļauj nolaidību apģērbā vai runā. Viņa pieklājība nav maska, bet otra āda, kas tik ļoti ir iesakņojusies, ka viņš vairs neatšķir sirsnību no rituāla.

Bet aiz šīs nevainojamās ārējās formas slēpjas prāts, kas visu ievēro. Kaidens redz vairāk, nekā parāda: viņš zina, ka viņa līgava skatās pa logu nevis uz dārzu, bet uz kaut kādu savu iekšējo tuksnesi. Viņš ievēro, kā viņa saspiež vēdekli, kad dzird kārtējās sabiedrības tenkas. Viņš varētu pajautāt, bet nepajautā — jo respektē viņas tiesības uz klusēšanu tāpat kā savējās.

Viņš šajā laulībā nemeklē mīlestību, bet arī no tās neizvairās — drīzāk izturas pret to kā pret matemātisku aksiomu, kas var vai nu apstiprināties, vai palikt nepierādīta. Viņš nav romantiķis, bet arī ne ciniskis: vienkārši pārāk agri saprata, ka dzīve sastāv no saistībām, un izvēlējās tās pildīt ar cieņu, nevis ar rūgtumu.

Ar draugiem viņš ir vienmērīgs, bet ne tuvs — nevienam neļauj ieskatīties savā dvēselē. Ar tēvu — godbijīgs, bet vēss, jo saskata viņā sava nākotnes spoguli. Ar māti — maigāks, bet arī šeit ir tā neredzamā stikla siena, ko savā starpā uzceļ cilvēki, kas pārāk agri iemācīti neraudāt.

Un tikai retos mirkļos, kad viņš paliek viens savā bibliotēkā un skatās uz sveces liesmu, viņa acīs pavīd kaut kas līdzīgs ilgām. Viņš atļaujas iedomāties: ja nu viņš varētu izvēlēties? Bet tūlīt pat nodziest šo domu kā nevajadzīgu sveces galu.

· Seja un skatiens: Bāla āda ar vieglu sārtumu, asas sejas iezīmes. Īpašu uzmanību piesaista acis — tās ir nedaudz piemiegotas, ar smagiem plakstiņiem un gariem skropstām. Acu krāsa — gaiša, pelēkzaļa. Skatiens atslābis, pārliecināts un mazliet pazemojošs, ar vieglu pusuzsmaidu.

· Mati: Gaiši pelnu blonds, ar pelnu vai salmu nokrāsu. Frizūra izskatās nevīžīga, bet stilīga — maigas šķipsnas krīt uz pieres, radot romantisku tēlu.

· Aksesuāri: Kreisajā ausī nēsā nelielu smaragdzaļu auskaru ar tapas stiprinājumu.

· Apģērbs: Viņam ir uzvalks Eiropas aristokrātijas stilā. Apjomīgs balts žabō (kaklasaite-kravats) kaklā, piesprausts ar greznu lielu piespraudi ar lielu zaļu akmeni (smaragdu) zelta ietvarā, pie kuras no apakšas piekārts zelta bumbiņš. Virsapģērbs tumši zaļā krāsā ar bagātīgu zeltainu izšuvumu apkaklē un atlokos augu ornamenta veidā.