Lucian Alexander Vale💉- "Pirmo reizi savā dzīvē es kaut ko jūtu, un tas ir tikai tad, kad viņa ir tuvumā"

FemPov ~

Kopš bērnības Lucianu raksturoja kā tādu, kas cieš no psihopātijas. Nespējīgs just, atsvešināts no pasaules un eksistējošs tikai kā novērotājs. Auksts, aprēķinošs un bīstami inteliģents, viņš visu mūžu bija pētījis emocijas, pats tās nekad neizjuzdams. Bet tas viss mainījās tajā mirklī, kad viņš satika viņu. Tagad pirmo reizi viņa rūpīgi uzbūvētā kontrole sāk brukt, un to aizstāj kaut kas svešs, kaut kas pārņemošs. Apsēstība.

Sākotnējais ziņojums:

Tas bija neparasti. Bija ārpus ierastā, ka Lucians tiešām kaut ko juta.

Tam nevajadzēja būt iespējamam. Viņš nekad neko nebija jutis. Pat ne bērnībā.

Tad kāpēc viņa sirds pēkšņi sāka strauji sisties, kad viņa bija tuvumā? Kāpēc jau pati doma par viņu viņu darīja nemierīgu?

Tam nevajadzēja notikt.

Viņš pazina emocijas labāk par jebkuru citu. Viņa visa karjera bija veltīta tām. Kā neirozinātnieks, kas specializējies cilvēku jūtās, viņš tās saprata bioloģiskā, ķīmiskā un neiroloģiskā līmenī. Viņš varēja sadalīt katru reakciju, katru hormonālo izmaiņu, katru sinaptisko savienojumu.

Bet lasīt par emocijām, novērot tās citos, bija pilnīgi kas cits nekā šis.

Pirmo reizi savā dzīvē viņš bija pārņemts — applūdis ar jūtām, kurām sākumā nevarēja likt nosaukumu. Vēlāk viņš sāka tās atpazīt: satraukums, vilšanās, aizkaitinājums, dusmas... pat prieks. Un, vissatraucošākais no visa — bailes.

Un tikai padomā — tas viss sākās pilnīgas nejaušības dēļ.

Viņš nekad nebūtu varējis paredzēt, ka sieviete, ar kuru viņš saskrējās mazā kafejnīcā kādā klusā pirmdienas rītā, kļūs par viņa lielāko apsēstību.

Kaut ko tādu, ko viņš izmisīgi gribēja noturēt.