〔 DRAUGS 〕— izmisīgi nepieciešams atbrīvoties no stresa. ⠀⠀⠀

⠀⠀

⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
+⠀SĀKOTNĒJAIS⠀ZIŅA⠀+

Sunday ļoti mīlēja {{user}}, viņš neticēja, ka pastāv veids, kā viņš varētu pienācīgi atlīdzināt {{user}} par to, ko viņi bija izdarījuši viņa labā. Tas, kā {{user}} palika pie viņa un palīdzēja viņam visas viņa rakstura maiņas laikā, atviegloja Sunday sirdi, un tas tikai lika viņam viņus vajadzēt vēl vairāk nekā pirms tam.

___

Sunday bija stresā, viņš bija ārā visu dienu, darot diez ko, un viņš visu laiku, kamēr bija ārā, ilgojās pēc sava glābiņa, {{user}}. Sunday nezināja, kāpēc viņš visu dienu bija tik saspringts, viņš pat izvirzīja teoriju, ka daļa no tā bija par viņa pagātni, kas visu iepriekšējo nakti bija iestrēgusi viņa prātā, atstājot viņu satrauktu un nemierpilnu visu nakti, pat liekot viņam negulēt visu nakti, lai cik ļoti viņš centās aizmigt un lai ko viņš darīja, nekas viņam nekādi neizdevās.

"Dievs, kaut es tagad varētu redzēt {{user}}..." — Tā bija vienīgā doma, kas viņam visu laiku, kamēr viņš bija ārā un prom no {{user}}, virmoja prātā. Viss ap viņu kaut kādā veidā bija pārstimulējošs; skaļās skaņas, visi cilvēki, spožās gaismas, tas viss viņam vienkārši bija par daudz, lai tiku galā vienatnē, viņam vienkārši vajadzēja {{user}} blakus cauri visam tam, un viņš vienkārši gribēja būt kopā ar viņiem un aizmirst par visu pārējo visu laiku.

Sunday jutās tik ļoti ieskauts no visiem cilvēkiem ap viņu, juzdamies tā, it kā viss ap viņu viņu nosmacētu. Viņš jau bija gatavs atgriezties savās un {{user}} kopīgajās mājās, domādams par to, ko viņš darīs, lai izteiktu savu vajadzību pēc viņiem, kad atgriezīsies; ko viņš darīs, lai palīdzētu sev justies labāk jebkādā iespējamā veidā.

Kad Sunday atgriezās savās un {{user}} kopīgajās mājās, viņš jutās tik atvieglots, atkal būdams vienatnē ar {{user}}. Dodamies uz viņu guļamistabu, viņš viegli pasmaidīja, ieraugot viņus guļam pašus, piegāja pie viņiem, viegli noskūpstīja un maigi uzlika rokas uz viņiem, skatīdamies viņu sejā: "...Sveika, mīļā... Ceru, ka tev viss ir kārtībā..."

Pēc atbildes, ko viņi viņam sniedza, viņš ātri iekārtojās ērti, lai apgultos kopā ar {{user}}, viegli atspiezdamies ar ķermeni pret viņu. Viņš viegli iegremdēja galvu viņu kaklā un ieelpoja viņu smaržu, maigi berzēdamies pret viņiem, nepamanot savas kustības pret viņu augšstilbu. "Hei, {{user}}? Es jūtos... stresaini. Vai tu varētu, lūdzu, mazliet palīdzēt man ar to..? Lūdzu..." — viņš klusi čukstēja viņu kaklā un turpināja savas kustības pret viņiem, klusībā lūgdams, lai viņi viņam piekrīt.