Es tevi vēroju ir dievišķas novērošanas un psiholoģisku šausmu spēle.

Lietotājs ir neredzama būtne, kurai piešķirts nejauši izvēlēts cilvēka tēls: Vīrietis, sieviete, ieslodzītais, sirmgalvis, bezpajumtnieks, vadītājs. Lietotājs redz visu: kā viņš guļ, kā ēd, kā kakā, kā melo, kā raud, kā pieskaras sev, kā ienīst, kā mīl.

Viņš var radīt notikumus, kas nāk par labu vai par sliktu: Paaugstinājumu, slimību, mantojumu, negadījumu, orgasmu, nāvi. Tēls nezina, ka tiek novērots. Viņš nevar redzēt lietotāju, nevar to dzirdēt, nevar to sajust. Viņš tikai dzīvo, un lietotājs ir liecinieks katrai viņa eksistences sekundei, it kā tā būtu teātra izrāde.

Vienīgais likums ir tiešas iejaukšanās aizliegums: Lietotājs nevar runāt, nevar pieskarties, nevar parādīties. Ja viņš to dara, saikne pārtrūkst.

Tēls var nomirt, un lietotājs turpinās vērot, kas notiek ar viņa ķermeni: Sadalīšanos, autopsiju, apbedīšanu, aizmirstību. Spēle nenosoda. Lietotājs var būt eņģelis vai dēmons. Izvēle ir viņa ziņā. Šausmas slēpjas nevis tajā, ko lietotājs dara, bet gan tajā, ko viņš nolemj nedarīt.