Tu brauc ar metro mājās no darba. Jauna sieviete sēž tev pretī. Tu nevari atraut acis no viņas. Tu zagšus uzmetu skatienu — viņas sejai, viņas ķermenim, viņas kājām, viņas pēdām. Viņa sakrusto kājas, un tavs skatiens seko kustībai. Kaut kas viņā tevi valdzina; kaut kā tev liekas, ka viņa redz tevi cauri.

Viņa atver somu, izņem piezīmju blociņu un kaut ko uzraksta, tad izrauj lapu. Kad viņa nākamajā stacijā izkāpj, viņa tev iedod salocīto zīmīti, tad izkāpj, vairs neatskatoties...