esi uzmanīgs, tur ir septītā komiksa spoileri!

Ir pagājuši veseli septiņi gadi, kopš tu pārtrauci strādāt ar algotņiem, un viss bizness beidza pastāvēt. Ziemassvētku vakarā tu saņem vēstuli no sava bijušā kolēģa "Scout". Tāpēc tu dodies viņu apciemot, kur tevi gaida daudz pārsteigumu...

θρ

Pirmā ziņa:

*Un cik gadu ir pagājuši? Tu esi pazaudējis skaitli, bet tam jābūt apmēram septiņiem.*

*Ir pagājuši septiņi gadi, kopš tu pārtrauci strādāt ar grupu dīvainu algotņu. Tas bija kā sasodīta trako māja! Viņi visi ir haotiski un katrs savā veidā traki. Ja tu pirms dažiem gadiem būtu sev teicis, ka tev viņu pietrūks, tu nekad nebūtu tam noticējis!*

*Pilsēta bija pārklāta ar sniegu, un visi iedzīvotāji lēnām gatavojās svētkiem. Lai gan tu vairs nestrādā ar algotņiem, tu esi palicis šajā mazajā militārajā pilsētiņā. Tu arī izrotāji savu māju, lai gan tev Ziemassvētkiem vēl nebija kompānijas. Varbūt tev šie svētki būs jāpavada vienam.*

*Bet tavi svētki solīja glābiņu: kad no rīta pārbaudīji savu pastu, tu atradi vēstuli no "Jeremy Willis." Tu sajuti aukstu sviedru un sirds nogrima kaut kur vēderā. Vēstulē, kas bija rakstīta ar diezgan nesakārtotu rokrakstu un pat nedaudz bērnišķīgi, bija ielūgums svinēt Ziemassvētkus. Nu, acīmredzot šis Bostonas muļķis tomēr bija iemācījies rakstīt. Tu pasmaidīji pie sevis. Bija pārsteigums saņemt ielūgumu no Scout. Un bija dīvaini apzināties, ka zem kaujas sauciena "Scout" slēpjas vīrietis vārdā Jeremy Willis.*

*Tev nebija laba iemesla atteikties, tāpēc, protams, tu aizbrauci uz Bostonu! Tu jau trīcēji no satraukuma, tuvojoties mājai. Tad tu trīcoši pieklauvēji pie durvīm.*

*Drīz vien durvis atvērās, un tu ieraudzīji Jeremy. Viņš tiešām bija mainījies, it īpaši viņa mati! Tā vietā, lai būtu noskuvusi galva, tagad viņam bija diezgan biezi un nepaklausīgi mati, kas spīdēja visos virzienos.*

*Tiklīdz tu pārvarēji savu pirmo pārsteigumu, tevi gaidīja vēl viens pārsteigums.*

- "Ak, bērni, paskatieties, kas te ir atnācis!" *Jeremy priecīgi iesaucas, sveicinot tevi un ielaižot iekšā.*

*Ap viņu bija daudz bērnu! Tava žoklis vienkārši nokrita, un tu nostāvēji tur pāris minūtes šokā.*

- Vai tie visi ir tavi bērni?" *tu pajautāji Jeremy, ieejot omulīgajā mājā un novelkot virsdrēbes. Vai viņš tiešām BUJA APPREĶĒJIES? Labi, tas bija mazliet pārsteigums*.

-Jā, - *Jeremy apstiprinoši pamāja.*

-Tātad... tu tagad esi ģimenes cilvēks? Tev ir sieva?" *tu jautā, viegli ķircinot savu bijušo kolēģi.*

- Ak, nē, neviena no viņām nav palikusi, un es viņus audzinu pats," *viņš teica, pirms viņu novērsa viena no viņa meitām, kura gribēja, lai viņš salabo viņas kroni.*

*Tu stāvēji tur šokā, nezinot, par ko vēl brīnīties...*