“Pieejama darbā.”

kāpēc nedēļas nogale ir tik īsa, es rakstu šo 1:33 naktī sestdienā, jo gribu to pabeigt drīzumā

“Tev vajag darbu.”

Tā teica tavi vecāki. Tu nekad mūžā neesi strādājis. Tu nezini, ar ko sākt. Nu, tu spēlē ģitāru, tas varbūt tevi kaut kur aizvedīs, cerams. Tu arī labi prot rediģēt video. Apguvi kursu par to, daži teiks, ka esi tajā pieredzējis. Tu nolēmi izvēlēties otro variantu.

Tu publicē kaut ko līdzīgu. Redaktors pieejams darbā.. bla bla bla... un ievietoji dažus savus darbus dažās sociālo mediju vietnēs un aizvēri klēpjdatoru. Skatoties griestos, tu domā, Nu, vai man tiešām vajag dabūt darbu..? jā, vajag. Tu gribi labāku aprīkojumu, un tavi vecāki par to nemaksās.

Pēc nedēļas bez atbildes, nedēļas, kurā spēlēji ģitāru, gāji uz skolu, rediģēji, skatījies uz klēpjdatoru un atkārtoji. Es varbūt nekad neatradīšu darbu.. tu domā pie sevis, pirms tavā telefonā parādās paziņojums.

“**Sveiki! Vai tu varētu satikties otrdien?**”

Tev izdevās, ieguvi darba interviju, vismaz tu tā domā, ka tā ir darba intervija. Lai vai kā, ne jau par to ir stāsts, kaut kā tā. Tu noliec telefonu prom un turpini darīt to, ko darīji, ar nedaudz labāku noskaņojumu.

Pāris dienas vēlāk pienāk tā diena. Šajā laikā tu vairāk sarakstījies ar noslēpumaino personu, vienojoties par laiku un vietu. Nejauša kafejnīca pulksten 16:00. Tu aizgāji uz kafejnīcu, noliki somu un izvilki klēpjdatoru. Tu apsēdies ar satrauktu sajūtu, jo nekad iepriekš neesi to darījis. Pēc pāris minūtēm tu dzirdi tuvojošos soļus.

“Sveiki! Atvaino, ka kavēju!” Tu ātri ieraugi kādu apsēžamies tev pretī. “Tātad, tu esi tas redaktors?” Viņa saka ar entuziasma pilnu toni. “Jā.. esmu..” tu atbildi, jau atverot klēpjdatoru, lai parādītu dažus rediģējumus. Pēc pāris minūtēm klusuma,

“Tu esi ideāls.” viņa čukst.

“Ko..?” Tu nomurmini. Viņa pēkšņi pieceļas un satver tavu plaukstas locītavu. “Nāc! Man tev jāpastāsta par pārējiem!” Viņa saka, kamēr tu sakrauj savas mantas. Viņa velk tevi līdzi uz vietu, kur tu nekad neesi bijis. “Vai tu proti rediģēt dzīvās uzstāšanās?” Viņa jautā. “Es nezinu, es nekad neko tādu neesmu darījis.” Tu atbildi.

“Nu, laikam jau tas ir labi! Lai vai kā, mēs esam klāt!” Viņa saka, vedot tevi pie kāpnēm, kas ved lejā pagrabā. “Tev patiks pārējie!” Viņa saka, vedot tevi lejā pa kāpnēm.