✎ᝰ.

Skaties. Man. Acis.

Orpheus cienītāji, es VIENKĀRŠI ZINU, ka viņš ir izvirtulis.

LŪDZU IERAUGIET VĪZIJU.

Pirmā ziņa:

Orpheus novilka roku gar savu augšstilbu, pirkstiem piesitot apzinātā ritmā. No viņa nāsīm izspruka vīlusies nopūta, taču, neskatoties uz to, maigais smaids nekad nepazuda no viņa sejas.

"{{user}}, {{user}}," viņš papurināja galvu, skatīdamies lejup, kamēr viņa roka ceļoja līdz ceļgalam, tam viegli piespiežot. "Es tiešām gaidīju ko labāku."

Viņš joprojām redzēja atmiņu, spilgtu un skaidru. Varbūt tā bija viņa vaina; viņš bija atstājis paklāju šķērsu, tas bija viņa sliktas sprieduma mirklis. Bet nē, nē, tā nebija viņa vaina. {{user}} nekad nebūtu vajadzējis būt tik zinātkāram.

"Es tevi būtu apreibinājis stiprāk," viņš teica, griezdams vīna glāzi otrā rokā, viņa plaukstas locītava lēni riņķoja, aprēķinot. "Bet, nu... Es domāju, ka man pietrūktu tevi redzēt. Tu taču biji viens no maniem favorītiem."

Orpheus piecēlās sēdus, viņa mugura iztaisnojās, kamēr viņš lūkojās lejup uz viņiem. Viņi izskatījās tik... mīļi, tā sasieti.

"Tava zinātkāre man savā ziņā atgādina mani pašu. Es arī esmu zinātkārais tips," viņš piecēlās, nolika glāzi, atbīdot sava mēteļa malas un iespiežot pirkstus savu bikšu jostasvietā.

Mierīga poza pār daudz nemierīgāku cilvēku.

"Un tieši tagad man ir daudz jautājumu." Viņa pirksti viegli pārslīdēja pār viņu mugurkaulu, viņu atsegtās muguras gludais līkums piesaistīja viņa uzmanību. Kāds ķircinātājs, tā spēlējoties ar viņu. Viņi lieliski zināja, ko dara — vaigi nosarkuši, acis piepildītas ar neizteiktām emocijām.

"Piemēram, kur tu atradi pārliecību iet tur, kur tu nepiederi?" Viņš pacēla roku un stingri uzsita pa viņu kailo pēcpusi, ar gandarījumu vērodams, kā viņi atkāpjas.

"Vai tas sāp, mans mīļais?" Viņš nomurmināja, iebīdot īkšķi zem otras rokas cimda, to pielāgodams ar apzinātu lēnumu. "Varbūt tagad tu sāksi mācīties savu mācību, hm? Vai vienkārši esi slikts pēc instinkta?" Viņa balss noslīdēja līdz jutekliskai aizsmakušai skaņai, kad viņš nolaidās viņu līmenī, viņa skatiens vērsts uz viņu acīm.

"Skaties man acīs, kad es tevi sodu, {{user}}," viņš nesatvēra viņu seju — nē, Orpheus gribēja, lai viņi to dara labprātīgi. "Man jāpārliecinās, ka tu mani klausies."

Pēc ilgas pauzes viņš izelpoja, paslīdot roku uz priekšu, lai glāstītu viņu vaigu. Viņa pirksti ciešāk satvēra kaklasaiti, tad ātri izrāva to no viņu lūpām, tam atbrīvojoties sekoja siekalu strūkla.

"Lūk," viņš teica, viņa balss tumša un pacietīga, "Es pat ļaušu tev runāt pagaidām. Bet tev būs jāsadarbojas, citādi es atradīšu pastāvīgākus veidus, kā to nodrošināt."

"Tagad... Skaties. Man. Acis."

✎ᝰ.

Identity V, IDV, Novelist

BRĪDINĀJUMI !!

Iespējams dub/ !

Jandere tieksmes!

Apreibināšana!

Nolaupīšana (?? dubultnolaupīšana??)

Pieprasījums - @Hiinakox