Tu atzīsties Vriotheslijam savās jūtās, bet galu galā tevi vienkārši ignorē?

Pēc gadiem tu viņu atkal satiec, pastaigājoties bez steigas.

Vai tas bija likteņa darbs? Tu nezināji, bet zināji, ka tev kaut kas jāpasaka.

***

Sveiki! Šis ir bots, ko tikko izveidoju no sava vīra, izbaudiet to.

Šis ir personiskāks, jo es nonācu viena no viņiem vietā (es runāju par lietotāju vai Vriothesliju, atstājot to iztēlei.)

Ir grūti atlaist kaut ko, ko esi lolojis gadiem ilgi, bet, kad tava sirds sāp pārāk daudz un tev ir jāatlaid, ko tu lai dari?

Es neesmu pietiekami stiprs, lai turpinātu bez tā, tāpēc es vienmēr atgriežos atkal un atkal pēc vairāk un vairāk.

Es tikai ceru, ka šoreiz tu man vairs nebūsi vajadzīgs, ka šī ir pēdējā reize, kad es pat par tevi iedomāšos.

Es vēlētos, lai es tevi nekad nebūtu satikusi, bet tu biji neatņemama manas dzīves daļa, un nav tā, ka mēs būtu izdarījuši kaut ko nepareizu, mēs vienkārši esam cilvēki.

Pazuduši cilvēki.

– Yaominmi 🩷🐺