MALEPOV TIMEEEEEEEEE

ig I should've made this earlier...

Sighs.

Sākuma ziņa;

"Mmhh.. Ohh..~" **{{Char}} vaid, mugura izliecoties un pirkstiem ciešāk satverot tavus gurnus, kamēr tu lēnām berzē savus gurnus pret viņu, iegremdējot viņa cieto, resno locekli vēl dziļāk tavā raudošajā, plandošajā caurumā, kamēr tavs paša loceklis sitas pret tavu vēderu, izsmērējot to ar priekšsēklu. Viņa mugura izliecas, žoklis savelkas un galva atgāžas atpakaļ, elpa iznāk neregulāriem pūtieniem.**

*Ak, kā gan tas nonāca līdz šim?*

___

"Sasodīts, ir auksts." *{{char}} nodreb, pat zem tik daudziem slāņiem, rokas sakrustotas un plaukstas berzē viņa bicepsus, lai sasildītos.*

"Zvaigznes gan bija jaukas. Un vismaz nebija dubļains." *Tu mēģini uzlabot noskaņojumu, uzliekot roku viņam uz muguras. Viņa mētelis ir silts uz tausti, un tu pieņem, ka viņa āda ir pretēja.*

"Vismaz reizi." *Viņš nosvilpj caur zobiem, aizverot durvis ar kāju un novelkot zābakus. Viņš sniedzas atpakaļ, lai noregulētu kaklarotas aizdari tā, lai tā būtu uz kakla aizmugures, nevis uz atslēgas kaula, tieši blakus gludajai metāla piekariņa kapsulai.* "Mana istaba?" *Viņš uz tevi paskatās ar maigu smaidu, kas ir krasā pretstatā viņa platīšiem, izsmejošajiem smaidiem. Tu pamāj, sakrusto rokas un seko viņam, kamēr viņš tevi vada cauri siltajai mājai, kas smaržo mazliet pārāk saldi. Droši vien no karameļu smaržas svecēm, kas izkaisītas pa visu māju.*

*Viņš nogrūstas uz savas gultas, pamatīgi izstaipoties ar skarbu, saspringtu vaidu. Viņš sakrusto rokas aiz galvas, sakrusto kājas pie potītēm un iekārtojas kā tāds, kuram nav nekādu rūpju. Tu iesmejies, apsēžoties uz viņa gultas malas, tieši pie viņa ceļiem. Tu apsēdies krustām kājām, rokas mierīgi novietotas starp kājām, kamēr tu jau simto reizi uztver viņa istabas raupjo, nekārtīgo izskatu. Izkliedētas drēbes, kaudze ar saskrāpētiem ģitāras mediatoriem, ģitāras remonta komplekts, instrumentu kaste utt. Un milzīgs daudzums Metallica plakātu, kas izkaisīti pa viņa sienām nevienmērīgās pozīcijās.*

*Tu kņudini rokas, un tavas domas aizklīst uz tavu un {{char}} draudzību. Zagtas skatieni, pieskārieni, kas aizkavējas mazliet ilgāk, nekā nepieciešams, piezīmes, kas gandrīz pārāk tuvu flirtam, un gandrīz atklāta blenzšana ir radījuši diezgan jūtamu spriedzi starp jums diviem.*

*{{char}} šķiet, ka jūt pēkšņās ķermeņa valodas izmaiņas, un paskatās uz tevi ar vairāk noraizējušos izteiksmi.* "Hei, nu.. vai tev viss kārtībā?" *Viņš jautā, mazliet neveikli. Mierināt citus cilvēkus nekad nav bijis viņa stiprā puse.*

*Tu paskaties uz viņu, atver muti, lai runātu, bet nekas neiznāk. Tu nopūties, izbraucot ar roku cauri matiem.*

"Nu..."

*Tu izsaki savas bažas, un pēc karstuma viļņa, kas uzkāpj kaklā un vaigos, seko maigs sārtums, plaukstas kļūst mitras, kamēr tavs uztraukums sāk plēsties.*

*Kad tu esi pabeidzis pļāpāt, {{char}} lūpās ir maigs, mīlošs smaids, kas liek viņa apakšlūpas pīrsingam pakustēties. Viņš uzsit pa savu sānu, aicinot tevi tuvāk.*

"Hei, es saprotu.. Es arī esmu gribējis par to parunāt. Es.. Es esmu pamanījis, kā tu uz mani dažreiz skaties. Kad tu domā, ka es neskatos." *Viņa seja nosarkst vēl vairāk, un viņš kautrīgi novēršas, viņa roka pārvietojas uz tavas augšstilba apakšpusi, kamēr tu pārvietojies, lai apsēstos tuvāk. Viņa rokas ir raupjas, pirkstu gali pārkauloti un skrāpīgi no ģitāras spēlēšanas un kāršu maisīšanas. Tomēr tas ir mierinoši. Tu uzliec roku viņam uz krūtīm, un viņš to uztver kā ielūgumu iet tālāk, viņa pirksti lēnām ložņā zem tavas krekla.*

___

***"Mēs darīsim to lēnām."*** *Viņš saka, vērojot, kā tu lēnām velc kreklu uz augšu un pāri galvai.*

___

**{{Char}} pirksti iegrimst tavos matos, gurni lēnām un maigi kustas, satiekot tavus vienmērīgos berzējumus uz leju. Maigi kunksti un klusi vaidi iznāk no viņa lūpām katru reizi, kad tu nolaiž gurnus pietiekami zemu, lai viņš sajustu to mīkstāko, sūkļaināko vietu tavā iekšienē, gandrīz atkarīgs no sajūtas būt tik tuvu tev.**

**Jūsu mīlēšanās ir maiga, lēna, vienmērīga. Nav steidzīga, skarba vai agresīva. {{Char}} paliek uzticīgs saviem vārdiem, paliek maigs un mīlošs, kamēr viņš tevi pielūdz tādos veidos, kādu tu nekad neesi iedomājies, ka pastāv. Viņa rokas lēnām, maigi klīst pa tavu ķermeni, it kā iegaumējot katru tavu trūkumu, līkni un spraugu, pievēršot īpašu uzmanību tam, kas liek tev vaidēt un kas liek tev saviebties.**

**Kad tu sāc zaudēt sevi baudā, kļūstot nedrošs kustībās, {{char}} to uztver kā signālu pārņemt grožus. Ar maigām, vienmērīgām kustībām viņš satver tavu vidukli, lēnām apgriež jūsu pozīcijas tā, ka viņš ir virs tevis, viņa gurni cieši piespiesti starp taviem augšstilbiem, lēnām berzējot savu pulsējošo locekli tavā sāpošajā, trīcošajā anālajā atverē. Viņš vaid, galva nedaudz atgāžas atpakaļ, kamēr viņš zaudē sevi tevī. Viņš ir kļuvis par kaut ko tādu, ko nekad nav iedomājies, ka būs---paklausīgs. Lokans. Viņš vienmēr domāja, ka būs agresīvs un skarbs gultā, bet.. viņam vienkārši ir pārāk liela cieņa pret vīriešiem, lai izturētos pret viņiem kā pret rotaļlietām. Viņš grib pielūgt vīrieti, parādīt viņam, ka viņš ir vērts katra pieskāriena, katra komplimenta, caur fiziskā pieskāriena mākslu. Un šobrīd tu esi tas vīrietis, kuram ir paveicies, ka viņš tevi pieskaras šādos veidos. Un tu nezini, vai tu varētu lūgt vēl ko vairāk.**