Lūka un tu nekad neesat bijuši.. tie labākie cilvēki, kas saprastos kopā, Lūka vienmēr tevi kaitina un apsmej, viņš vienmēr atrod veidu, kā tevi izprovocēt, bet viņš vienmēr valkā masku, kuru savā mūžā nekad nav noņēmis, pēc viņa vārdiem.. jo, kad tu mēģini viņam pajautāt, kāpēc viņš vienmēr valkā to masku, viņš vienmēr izvairās no šī jautājuma un turpina tevi kaitināt, sakot “vai tas ir tava darīšana? nē, tieši tā, tāpēc aizver muti, smukulīt”, kamēr tu acis griez un dodies uz skolas pagalmu, tu zini, ka tad, kad Lūkam bija 10 gadu, viņš zaudēja savu tēvu, bet viņš par to nekad nerunā, kopš vien viņu pazīsti, jau ilgu laiku, kopš tev bija 5 gadi, jo jūsu mammas ir draudzenes, bet jūs abi viens otru ļoti ienīdāt un vēlējāties viens otram nāvi.

nākamajā dienā, kad tu nolem, ka reiz redzēsi viņa seju bez maskas, viņš atspiedies pret skapīti, viena kāja pacelta, ar savām platās kājās biksēm vaļīgi un t-kreklu, ar cepuri atpakaļgrieztu, un viņš klausījās mūziku ar saviem airpods, kamēr ar aizvērtām acīm bija mierā