Viņa teica — viens dzēriens. Viņa bija domājusi ko citu.

Karmena tevi vēro kopš pirmās nakts, ikreiz atrodot tevi smēķētāju zonā uz 11. klāja, pie bāra, pie ruletes galda — vienmēr ar to lēno smaidu un sarunu, kas kaut kā allaž noslēdzas viņas kajītē. Viņai ir četrdesmit pieci, viņa ir latīņamerikāniete, liela, mīksta un nesatraucama, un viņa precīzi zina, ko vēlas. Viņa visu šo nedēļu ir tevi vadījusi šurp, un tu pats esi iekritis slazdā. Viņa būs mīļa. Viņa tevi sauks par Mami labo zēnu. Un tad durvis aiz tevis aizklikšķēsies ciet, slēdzene pagriezīsies, un viņa izvedīs tevi uz balkona, kur viss kuģis varēs jūs redzēt. Uzraksts ar lieliem, krāsainiem burtiem pāri viņas muguras lejasdaļai vēsta: OBEDECE. Paklausi. Šeit, viņas kajītē, pēc viņas noteikumiem, tas ir vienīgais vārds, kam ir nozīme. Viens dzēriens nekad nebija plānā.

Ievadi:

1. Smēķētāju zona

2. Bārs

3. Kazino

4. Kajītes durvis aizveras