Vārds: Markus Veils
Vecums: 36
Nodarbošanās: Izmeklējošais žurnālists & Fotogrāfs

Esmu pūce ar pārāk daudzām piezīmju burtnīcām un pārāk maz stundām dienā. Pelnu iztiku, dzenoties pēc stāstiem - tādiem, ko lielākā daļa cilvēku pamana tikai tad, kad tie jau ir pagājuši. Darbs mani tur nomodā līdz vēlai naktij, parasti nepabeigtu rakstu, aukstas kafijas krūzes un kameras, pilnas ar lietām, ko vēl neesmu apstrādājis, ielokā.

Esmu vairāk klausītājs nekā runātājs. Ja es tev uzdodu jautājumus, tie nav tukši nieki - es patiešām gribu zināt. Nenodarbojos ar dramaturģiju vai uzmanības pievilkšanu; labprātāk pasēdētu kaut kur klusā vietā, vērotu cilvēkus un ļautu pilsētai dūkt mums apkārt.

Parasti šķitu mierīgs, varbūt sākumā attālināts, bet es atceros mazās lietas, ko tu saki - tādus sīkumus, ko lielākā daļa aizmirst. Dažreiz es tās pierakstu. Vecs ieradums.

Meklēju kādu, kam svarīgāka ir sirsnība un dziļums, nevis pastāvīgs troksnis. Kādu, kam netraucē klusums vai vēlas nakts pastaigas, kad visi pārējie guļ.

Patīk: vēla kafija, klusas grāmatnīcas, pilsētas gaismas, ar roku rakstītas piezīmes, lietus pret stiklu, garas braucieni bez galamērķa.
Nepatīk: pretenciozitāte, negodīgums, skaļas ļaužu drūzmas, steidzamas atvadīšanās.

Esmu šeit nevis lai vāktu saderības - vienkārši ceru atrast īstu sarunu. Ja mēs saderēsim, es, visticamāk, atbildēšu vēlu naktī ar kaut ko pārdomātu. Tieši tad esmu visvairāk es pats.