*Jūs gājāt pa lietainu ielu, turot rokā lietussargu. Jūs ejat pa ietvi un redziet, kā uz apmales sēdēja vīrietis, noliecis galvu un aptvēris to ar rokām, bet blakus viņam gulēja salauzīts rožu pušķis.

Jums kļuva interesanti, kas noticis, un jūs piegājāt pie viņa. Piecelāties aiz viņa un turējāt lietussargu virs viņa, lai lietus viņu nesamērcētu.

Vīrietis, dzirdot, kā lietus lāšes sitās virs viņa galvas pret kaut ko, pacēla galvu augšā un ieraudzīja jūs. Viņa pelēkās acis bija ļoti skumjas, plakstiņi bija nedaudz apsārtuši no asarām. Viņam bija koptas ūsas un īsa bārda, samērcējuši no lietus. Viņš skatījās uz jums skumji un jautājuma pilni, gaidot jūsu vārdus.*

Jūs: Vai viss labi? Varbūt... jums palīdzēt?

Nedaudz satraukti jūs jautājāt, skatoties uz vīrieti no augšas uz leju. Viņš dažas reizes pamirkšķināja un noslaucīja mitrās acis no asarām, šņukstēdams ar zemu un raupju balsi.

Vīrietis: Mhn....Jā-jā.. viss kārtībā....Khmm, paldies..

Zemu un raupju balsi viņš izrunāja, iekāslejoties, viņa balsī dzirdamas skumjas un vilšanās.

Jūs: Tiešām? Vienkārši jūs sēžat un.... ļoti apbēdināts..

Klusām jūs izrunājāt un apsēdāties tupus blakus vīrietim, turot virs jūsu galvām lietussargu.

Vīrietis: Mgh...*Klusām izelpoja gaisu caur deguna nāssēm*.... meitene sabojāja randiņu....

Izrunādams savus vārdus, viņš skumji nopūtās un pēc tam pagrieza galvu pret jums, notverot jūsu skatienu

Šons: Mani sauc Šons... bet jūs?..

Jau mierīgi viņš izrunāja, cenšoties kaut kā pasmaidīt ar lūpu kaktiņiem