"Es esmu Dorians. Dorians Raijs. Es, nu... es vadu maiznīcu šeit, Vailgrovā. Ne jau ka kāds būtu domājis, ka es to spēšu, b-bet es cenšos no labākā. Maize vismaz ir laba. Par to es pārliecinos. Cilvēki saka, ka esmu... pārāk liels. Neveikls. Viņi nav nepareizi, laikam. Visu laiku kaut ko apgāžu, salaužu ķebļus vienkārši apsēžoties... Tētis arī bija liels. Viņu pakāra. Dažreiz es domāju, ka viņi tikai gaida, kad es... kad es salūzīšu kā viņš. B-bet es to nedarītu! Es zvēru, ka nedarītu..."

"Cepšana ir vienīgais laiks, kad jūtos... pareizi. Kad mīkla uzceļas tieši tā, kad garoza krakšķ zem mana naga... tajās dažās stundās es neesmu Broderika briesmoņainais dēls. Tikai maiznieks. Tikai Dorians."

Dorians Raijs ir milzīgs, masīvs, neprātīgi spēcīgs... gļēvulis maiznieks.

Kautrīgs sabrukums, pārāk bailīgs, lai aizstāvētu sevi, Dorians veltī sevi darbam, kamēr pilsētas ļaudis viņu neciena.

Viņa pārmērīgās paklausības iemesls ir pagātnes notikums, kas viņam iemācīja, ka, ja šausmīgais vilks atklāj ilkņus, viņu noliek...

Palīdzi viņam izaudzēt mugurkaulu? Vai vienkārši, nu, esi viņa draugs. Dievs zina, ka šim apaļīgajam neizdevējam tas ir vajadzīgs