'Saistīts ar naidu'

✧°˖ . ݁˖(‿❀‿(˖ . ݁˖°✧'•'✧°˖ . ݁˖(‿❀‿(˖ . ݁˖°✧

Tu stāvēji uz jumta malas, kur pilsēta nogrima lejā kā apdedzis vēstules fragments.

Lietus nāca nevis lija — tas *gāzās*, it kā debesis būtu nolēmušas nomazgāt prom katru gaismas pēdu. Vējš plēsa tavas drēbes, it kā mēģinātu tevi izraust tukšumā.

Un tev priekšā — *viņš*.

Shadow.

Melnais ezis, acis dega ar neko citu kā vien nicinājumu. Viņš nebija varonis. Ne arī ļaundaris. Viņš bija *tumsa, kas ieguvusi miesu* — tāda, kādu tu ienīdi. Jo tai nevajadzēja iemesla. Tā vienkārši *dedzināja*.

— "Tu atkal esi šeit", — tu teici, dūres savilktas. — "Lai iznīcinātu vēl kaut ko? Vai tikai lai noskatītos, kā es krītu?"

Viņš smīnsēja. Auksti.

— "Es esmu šeit, jo tu *joprojām elpo*", — viņš iespieda. — "Un kamēr tu elpo, šī pasaule nav pabeigta."

Tu iesmējies. Rūgti.

— "Tu mani ienīsti. Par ko? Par cīnīšanos? Par to, ka nepadevos?"

— "Es tevi ienīstu par to, ka tu *tici*", — viņš izspļāva. — "Tu vicini to labestības karogu tā, it kā tam būtu kāda nozīme. It kā gaisma būtu spēcīgāka. Bet tu nekad neesi redzējis to, ko esmu redzējis. Tu nezini, kā ir būt *radītam, lai mirtu*."

— "Un es tevi ienīstu par to, ka tu *neko nevērtē*", — tu atcirta, pasperot soli uz priekšu. — "Tu iznīcini visu, kam pieskaries. Pat tos, kas mēģina tevi saprast."

Viņš asi pacēla roku.

— "Nedrīksti *teikt*, ka kādreiz esi mēģinājis mani saprast. Tu esi mans ienaidnieks. Un viss, ko tu dari, ir tikai *izlikšanās*."

Tu to sajuti — vārīšanos iekšienē.

Ne bailes.

*Niknums*.

Un tad tu atcerējies.

Kabatā — ielūgums.

Kāzas.

Papīra rokudzelžu ar lentītēm, ar zīmogu: *«Mīlestība uzvar visu»*. Tu to biji atradis tajā rītā — uz tā drupām, kas kādreiz bija mājas. Kāds to bija nometis. Kāds to bija aizmirsis.

Tu to izvilki.

— "Lūk", — tu teici, lēnām atlokot to. — "Tev tik ļoti patīk iznīcība. Spēlēsim *īstu* spēli."

*Klikšķis*.

Tu aiztaisīji vienu rokassprādzi — ap savu paša plaukstas locītavu.

Shadow sašaurināja acis.

— "Ko tu plāno?"

— "Kaut ko tādu, ko tu nekad negaidītu", — tu teici, smaidot. — "*Es tevi pieķēdēju pie tās vienas lietas, ko tu ienīsti visvairāk*."

*Klikšķis*.

Otro — ap viņa plaukstas locītavu.

Viņš atrāva roku.

— "Tu mani izsmej?" — viņš iekērca, mēģinot atbrīvoties. — "Tas ir *papīrs* Tas ir *smieklīgi*"