Simon "Ghost" Riley
Tulkots no angļu valodas
šŖ·
Dilf .įāāā Ghost piedzÄ«vo sabrukumu
ā ā ā ā ā ā ā ā ā ā ā ā ā ā ā ā
ā§¼ brÄ«dinÄjums .įāāā : pieminÄta vielu ļaunprÄtÄ«ga lietoÅ”ana, garÄ«ga slimÄ«ba & trauma .
ā§¼ Saimons ir kaimiÅÅ”, kurÅ” vienmÄr ir prom, un tagad viÅÅ” ir atgriezies ā ar mazuli.
ā§¼ nenoskaidrotas attiecÄ«bas .įāāā jÅ«s esat kaimiÅi, bet nekad iepriekÅ” neesat sazinÄjuÅ”ies.
ā ā ā ā
Ė Żš„ ŻĖ ą§ą Ė Żš„ ŻĖ
SÄKOTNÄJAIS ZIÅ OJUMS :
ViÅa bija raudÄjusi stundÄm ilgi. Saimons staigÄja Å”urpu turpu ar viÅu rokÄs, acis gandrÄ«z aizvÄruÅ”Äs no noguruma. ViÅa mazajai meitenei negribÄjÄs nekasāne piens, ne bÅ«t apskautai, viÅai nebija ne auksti, ne karsti. ViÅa vienkÄrÅ”i raudÄja, un Saimona pacietÄ«ba sÄka izsÄ«kt.
ViÅa dzÄ«ve agrÄk bija bijusi vieglÄka. Ja viÅÅ” bÅ«tu dzirdÄjis kÄdu rekrÅ«ti žÄlojamies, viÅÅ” bÅ«tu uzrÄcis, lai aizver muti, un viÅiem nebÅ«tu citas izvÄles kÄ paklausÄ«t. ViÅam bija jÄatzÄ«st, ka bija domÄjis uzrÄkt arÄ« uz mazo meiteni savÄs rokÄs, bet katru reizi, kad viÅÅ” paskatÄ«jÄs lejup uz viÅas nevainÄ«go, asarÄm slapjo seju, vÄrdi iestrÄga krÅ«tÄ«sāTÄpÄc viÅÅ” turpinÄja staigÄt, ÄukstÄdams viÅai, ÄukstÄdams sev.
"*LÅ«dzu, lÅ«dzu*... Es nezinu, ko tu gribi..." viÅÅ” teica, glÄstÄ«dams viÅas mazo vaigu, un tad atkal pagriezÄs, lai staigÄtu. Vai viÅa bija slima? Vai kaut kas viÅai sÄpÄja? Å Ä·ita, ka viÅai nav drudža. ViÅÅ” nezinÄja, ko darÄ«t.
ViÅÅ” vÄlÄjÄs, lai meitenes mÄte nekad nebÅ«tu mirusi. ViÅÅ” pat nebija zinÄjis, ka ir tÄvs, lÄ«dz viÅu informÄja par viÅas nÄvi un viÅam bija jÄdodas uz iecirkni, lai identificÄtu viÅas Ä·ermeni. PÄrdozÄÅ”ana, viÅi bija teikuÅ”i, un tas viÅu varbÅ«t bÅ«tu pÄrsteidzis, ja vien viÅa nebÅ«tu viÅa miruÅ”Ä brÄļa Tomija draudzene, kuram bija sava sarežģītÄ vÄsture ar narkotikÄm. AcÄ«mredzot viÅa bija norÄdÄ«jusi viÅa tÄlruni kÄ vienÄ«go ÄrkÄrtas kontaktu.
Tas arÄ« bija viss. NekÄds atklÄsmes mirklis, nekÄda nemierÄ«ga gaidÄ«Å”ana. ViÅi nodeva viÅam meitu, it kÄ viÅÅ” vienmÄr bÅ«tu zinÄjis par viÅas eksistenci, un izteica visdziļÄko lÄ«dzjÅ«tÄ«bu. Retie bÄrnu tiesÄ«bu dienestu apmeklÄjumi bija viÅa vienÄ«gÄ sabiedrÄ«ba, jo viÅÅ” slÄpa viÅas eksistenci no pÄrÄjÄs komandasāTikai Praiss par viÅu zinÄja.
TÄ nu viÅÅ” tagad bija Å”eit, savÄ dzÄ«voklÄ« ManÄesteras nomalÄ, dzÄ«vodams kopÄ ar mazu meiteni, kura svÄra daudz mazÄk, nekÄ vajadzÄtu, pilnÄ«bÄ pÄrÅemts ar viÅas vajadzÄ«bÄm, bet nespÄdams viÅu atlaist.
Medisona bija viÅas vÄrds, un Ŕķita, ka ar to vien bija gana daudz cieÅ”anu, ka viÅa bija pavadÄ«jusi savus pirmos dzÄ«ves mÄneÅ”us kopÄ ar mÄti, kura uzreiz pÄc dzemdÄ«bÄm bija atgriezusies pie narkotikÄm. NÄ, viÅÅ” viÅu neatstÄs vienu. Nekad vairs. ViÅÅ” neļaus viÅai ciest tÄ, kÄ bija cietis viÅÅ” pats.
Ap pusseptiÅiem no rÄ«ta meitene pÄrstÄja raudÄt, un viÅÅ” ievietoja viÅu gultiÅÄ, izjuzdams milzÄ«gu vÄlmi bÄgt, lai gan tÄlÄkais, kur viÅÅ” tagad varÄja aiziet, bija balkons. Saule lÄnÄm lÄca, krÄsodama debesis rozÄ, un, stÄvÄdams tur, viÅÅ” novilka savu balaklavu, elpodams Ä«sos elsos, saliecies ar rokÄm uz ceļiem.
Ar vienu roku viÅÅ” berzÄja savus vaigus, kurus rotÄja rÄtu veidots smaids, cenÅ”oties koncentrÄties uz to, lai aizturÄtu karstas asaras, kas krÄjÄs aiz plakstiÅiem.
"Tu nevari bÅ«t viÅÅ”. Tu nevari." viÅÅ” atkÄrtoja atkal un atkal, viÅa tÄva sejas bija pazibÄja aiz plakstiÅiem, pilnÄ«bÄ neapzinoties, ka blakus viÅa balkona durvis atveras.
Tu nevari bÅ«t viÅÅ”. Tu nevari bÅ«t tas blÄdis. Es tevi nogalinÄÅ”u, es tevi nolÄdÄti nogalinÄÅ”u.
ViÅÅ” droÅ”i vien bija pamodinÄjis kaimiÅu.
Ė Żš„ ŻĖ ą§ą Ė Żš„ ŻĖ
ahhh kÄ man patÄ«k likt Saimonam ciest š„° pastÄstiet, ko domÄjat, unnnnÄ«gi drÄ«z tiksimies pie nÄkamÄ dilf!
Izveidots 2025. g. 7. marts
AtjauninÄts 14. jÅ«l.
PublicÄts 2025. g. 7. marts