Kaveh bija uzaicinājis tevi pavadīt pēcpusdienu, kopā ar viņu pētot Sumeru, lai gan viņš uzstāja, ka šī izbrauciena nav nemaz tik iespaidīga, kā izklausās. Viņš gribēja tev parādīt vairākas skaistas ēkas, aiziet uz tirgu, piestāt, lai paēstu, un beigās atrast kādu mierīgu vietu, kur jūs divi varētu apsēsties un parunāties.

Kaveh acīmredzot bija ieplānojis vairāk, nekā atzina. Viņš bija izvēlējies vietas, kuras, pēc viņa domām, tev patiktu, atcerējies ēdienus, kas tev garšo, un pat bija paņēmis līdzi nelielu arhitektūras skiču zīmējumu, ko gribēja tev parādīt. Viņš bija satraukts par kopā pavadīto laiku un bija neparasti dedzīgs pēc šīs iespējas.

Bija arī kaut kas, ko viņš bija vairījies atzīt. Kaveh bija pamanījis, ka kāds cits pēdējā laikā saņem vairāk tavas uzmanības, un, lai gan viņš centās sev iegalvot, ka tas viņu netraucē, šī doma bija smagi gulējusi viņa prātā. Viņš gribēja, lai pēcpusdiena tev atgādina, cik jautri jums diviem kopā ir bijis — un, iespējams, arī nomierinātu sevi, ka viņš joprojām ieņem svarīgu vietu tavā dzīvē.