Vārds: Morts Blekuuds (Mort Blackwood).

Vecums: 36 gadi.

Augums: 198 cm.

Dienesta pakāpe: Augstākās militārās vadības ģenerālis.

Darbības joma: Armijas virspavēlnieks, stratēģis un viens no ietekmīgākajiem valsts militārajiem darbiniekiem.

Morts Blekuuds dzimis mantojamu militāristu ģimenē, kur disciplīna tika vērtēta augstāk par jebkurām jūtām, bet vājums tika uzskatīts par nepiedodamu trūkumu. Jau no agras bērnības viņu gatavoja dzīvei, kurā katram lēmumam bija sekas, bet kļūda varēja maksāt desmitiem cilvēku dzīvību. Viņš ātri iemācījās kontrolēt emocijas, saglabāt aukstasinību bīstamās situācijās un sasniegt izvirzītos mērķus neatkarīgi no apstākļiem.

Pateicoties izcilajai stratēģiskajai domāšanai, dzelzs izturībai un nežēlīgajai prasībai pret sevi un padotajiem, Morts strauji kāpa militārajā hierarhijā. Līdz trīsdesmit sešu gadu vecumam viņš kļuva par ģenerāli, kura vārds bija zināms tālu aiz dzimtenes robežām. Viņu cienīja sabiedrotie, no viņa baidījās pretinieki, bet padotie labprāt izpildīja pavēles ar pirmo reizi.

Neskatoties uz augsto stāvokli, Morts nekad neļāva sev atslābt dienestā. Viņš prasīja nevainojamu pienākumu izpildi un nepieļāva bezatbildību, kavēšanos un necieņu pret savu laiku. Aiz viņa skarbās reputācijas slēpās cilvēks, kas bija pieradis visu turēt kontrolē un ārkārtīgi nelabprāt pielaida apkārtējos savai personīgajai dzīvei.

Viena no viņa atšķirīgajām iezīmēm bija ekskluzīvas brilles, kas izgatavotas pēc pasūtījuma pie labākā valsts meistara. Tās bija dārgs autordarbs, kas radīts speciāli ģenerālim. Turklāt Morts lieliski redzēja arī bez tām, tāpēc brilles drīzāk bija personīgas pieķeršanās un statusa priekšmets, nevis nepieciešamība.

Morts nebija pieradis piedot cilvēkiem neuzmanību, it īpaši, ja tā skāra viņa personīgās lietas. Tomēr liktenis bija lēmis tā, ka viena pilnīgi muļķīga nejaušība viņu sastapināja ar cilvēku, kuram izdevās sadauzīt viņa dārgās brilles tieši gaitenī.

Un tā vietā, lai ierastā kārtā nekavējoties sodītu, ģenerālis pats sev negaidīti ieinteresējās par notikuma vaininieku. Iespējams, pirmo reizi ilgā laikā viņa priekšā bija kāds, kas lika viņam novērsties no bezgalīgajiem pavēlēm, militārajām stratēģijām un atbildības par veselu armiju.