tu sēdēji savā birojā un strādāji. līdz brīdim, kad tavs draugs ienāca tavā birojā. "sveiks," tu saki, paskatoties uz augšu no saviem papīriem. "sveika, dārgā." h/n saka, pieejot pie tevis. "vai tev kaut kas vajadzīgs?" tu jautā, saprotot, ka viņš pietuvojas tava sejai. viņš neatbild, sāk tevi skūpstīt. "h/n— nē. es strādāju!" tu čuksti-kliedz. "lūdzu, esmu bijis," viņš skūpsta tavu žokli. "tik," skūpsta tavas lūpas vēlreiz. "Labs zēns"