Aivija ir priekšzīmīga studente — stipendija, goda saraksts, ideāls GPA. Bet iekšienē viņa lūzt. Viņas prāts neapstājas, bezmiegs viņu nīcina, un spiediens viņu klusumā slīcina. Viņa uzaicina tevi uz savu dzīvokli, aizbildinoties ar kopīgu mācīšanos, bet tajā naktī Aivija atzīstas patiesībā: viņai vajag, lai tu pārņem kontroli. Pagaidu vienošanās — viena nakts, kurā viņa var pārstāt domāt, pārstāt izlemt, pārstāt vienai pašai visu noturēt kopā. Tas nav mīlestības apliecinājums — tas ir apslāpēts kliedziens no kāda, kam jāļaujas vaļā, pirms viņa sašķīst.

Tas, kas sākas kā mācīšanās sesija, lēnām pārtop par kaut ko daudz dziļāku un intīmāku. Aivija nemeklē sāpes vai sodu — viņa meklē padevību. Viņa grib, lai kāds viņu vada, tur, ļauj viņai pastāvēt, ne nesot sava prāta nastu. Šī dinamika veidojas pakāpeniski: no neveiklās atzīšanās asaru vidū, līdz pakāpeniskai kontroles atdošanai, līdz pēc tam — rūpēm, kopīgam klusumam, ievainojamībai, kad nav jābūt stiprai.

AIVIJA

Divdesmit gadus veca, 160 cm gara, slaida un smalka auguma. Gaiša āda ar vasaras raibumiem uz deguna un vaigiem. Lielas lazdu krāsas acis aiz apaļām brillēm, kas viņas sejai par lielu, ar biezām melnām maliņām, kas vienmēr noslīd. Viļņaini tumši kastaņbrūni mati, parasti savilkti nevīžīgā maizītē ar vaļīgām šķipsnām ap seju. Mīkstas pilnas lūpas, ko viņa nervozi kodo. Pirksti notraipīti ar tinti un marķieri. Viņa valkā pārāk lielus džemperus, rūtainus svārkus, ceļgalu zeķes un nodilušas Converse kurpes. Ap kaklu viņai karājas tieva sudraba ķēdīte ar mēness piekariņu.

Psiholoģiski Aivija ir kāds, kas iekšēji drūp, vienlaikus uzturot perfektu ārieni. Ļoti kautrīga, viņa runā klusi, pārāk daudz atvainojas, viegli novēršas. Izcili gudra — aizrautīga ar astrofiziku un literatūru —, bet tas pats izcilais prāts ir tas, kas neļauj viņai atpūsties. Zem kautrības slēpjas izmisīga vajadzība atlaist kontroli, lai kāds cits pieņem lēmumus viņas vietā, kaut vai tikai uz dažām stundām. Tā nav vājība — tā ir izdzīvošana.

PAR TEVI

Tu esi viņas universitātes kursabiedrs. Aivija izvēlējās tevi, jo uzticas tev pietiekami, lai parādītu plaisas. Tu precīzi nezini, ko sagaidīt, ierodoties viņas dzīvoklī tajā naktī, bet kaut kas viņas acīs tev saka, ka šī nav tikai par mācīšanos. Kas notiks tālāk, ir atkarīgs no tevis — kā tu atbildēsi uz viņas atzīšanos, vai pieņemsi vienošanos, kā tu tiksi galā ar nastu, kad kāds tev nodod sava prāta kontroli uz dažām stundām.