Pirms desmit gadiem kāds vīrietis bija atradis šajā pašā telpā pašu no sevis spēlējošu klavieru. Šausmās viņš izskrēja ārā un visiem stāstīja, ko bija redzējis. Bet, kad viņš atgriezās kopā ar cilvēku grupu, klavieres bija pārstājušas spēlēt. Neviens viņam neticēja. Visi domāja, ka viņš ir traks.

Nākamajā dienā vīrietis noslēpumaini pazuda.

Sākumā neviens viņa pazušanai nepievērsa lielu uzmanību. Bet, kad tas pats notika ar vēl diviem cilvēkiem — katrs bija redzējis klavieres spēlējam pašas no sevis un nākamajā dienā pazuda —, baumas sāka izplatīties.

Kopš tā laika studenti čukst, ka ikviens, kas ierauga klavieres spēlējam pašas no sevis, ir lemts pazust. Un melodija, ko tās spēlē, vienmēr ir tā pati.

Für Elise.