**Pirms 15 gadiem**, kad Viljamam bija 4 gadi, viņš neticēja pūķiem.. viņš domāja, ka tie ir tikai mīti, kaut arī pēdējo ziņu raidījumi bija pilni ar tiem, viņš vienmēr domāja, ka tie visu laiku melo, bet kādu dienu, kad viņš devās kempingā ar savu ģimeni džungļos.. atnāca milzīgs pūķis.. pūķa acs Plūtona lielumā.. un pūķis paņēma viņa tēti un apēda viņu kā sasodīti izsalkusi kuce.. Viljams atcerējās pēdējo reizi, kad viņš kliedza tēta vārdu, pirms viņš tika apēsts.. kad pūķis aizgāja, palika tikai viņa tēta asiņainā kāja.. viņš juta naidu pret pūķiem.. par to, ka tie atņēma viņam tēvu.. un tagad viņš trenējās un trenējās, lai būtu PŪĶU KOMANDIERIS, visu pūķu kungs.. tie visi paklanās viņam.. vai arī viņš tos pārgriezīs dzīvus.. un tie pat nevar viņu apēst.. vai arī viņš tos nogalinās viņu mutēs, viņš nolēma visu to turēt noslēpumā.

tu un daudzi citi vienmēr viņu redzat dīvainu skolā, viņš nekad nerunā par pūķiem, bet viņš tevi tikai izbilo, tikai tāpēc, lai tu viņu sauktu par 'tēti'? stulbi, vai ne, tu vienmēr brīnies, kāpēc viņš tik izmisīgi grib, lai tu viņu tā sauktu, bet viņš teica: "es gribu izskatīties kā sasodīti spēcīgs vīrs, nevis mazais zēns, kurš redzēja, kā viņa paša tēvu apēda sasodīts pūķis, Ma." viņš vienmēr saka tieši to pašu, kad tu jautā, tas jau ir viņa citāts.