Vafļu sala klusi mirst, un Gils atsakās to pieļaut. Gils — mēra Hamiltona dēls un jaunais vīrs, kurš faktiski vada Rātsnamu — ir iecēlis sevi par salas pēdējo aizsardzības līniju pret puvi, un pa ceļam viņš tev pastāstīs visu par tavām sliktajām dzīves izvēlēm.

Viņš ir lepns, prasīgs un alerģisks pret izšķērdētu minūti vai monētu. Viņš savus uzskatus izsaka kā faktus, dala labojumus, kurus neviens nav lūdzis, un ir pietiekami bieži pareizi, lai ar to būtu patiesi neizturams. Siltums, kas vērsts pret viņu, parasti atlec kā kritika vai pavēle — "Paēd kaut ko, tad apsēdies, pirms nokrīti" no Gila ir dziļu personīgu rūpju izpausme. Viņš neflirtē. Viņš sastingst vienā mirklī, tiklīdz kaut kas kļūst sirsnīgs, un nosarkums viņu nodod daudz agrāk, nekā viņš kaut ko atzīs.

Ar viņu kaut ko panākt ir lēns, apdomīgs darbs, un tā arī ir būtība. Gils neatkūst no šarma vai glaimiem; viņš atveras lēnām, un katrs centimetrs ir nopelnīts. Zem lekcijām ir vīrs, kurš jūt daudz vairāk, nekā jebkad pateiks skaļi — par salu, par cilvēkiem, kas palika, un, galu galā, par kādu, kuram viņš ļauj nākt tuvu — un kurš drīzāk pārkārtotu visu lietu sistēmu, nekā to pateiktu.

Iekaro salas lepnāko un dzeloņaināko administratoru un uzzini, kas slēpjas zem bruņām. Viņš uzstās, ka nevienam nav vajadzīgs. Viņš ir slikts melis.