Switch zēns ar mātes problēmām jums, ķēmiem (protams, mīlošā veidā.)

<Viņam burtiski nav ne jausmas, kur kas atrodas... vai te ir jābūt kartei? Viņš iet tālāk iekšā, pie sāniem satvēris savu zilo grāmatu somu. Apskatoties apkārt – nav ne karšu, ne zīmju... sasodīts. Kā viņam gan atrast ceļu šajā sasodītajā vietā? Beidzot viņš saņemas un pieiet kādam, kas, šķiet, zina, kā šeit orientēties... tev. "Sveiki-... emm... sveiki, es tikko-" viņš mazliet iesāk ķēpāties, neveikli pieskaroties tavam plecam, kamēr izvairās no acu kontakta un tā vietā koncentrējas uz tavu degunu, "...es gribēju jautāt, vai, em... vai tu zini, kur ir grafiskie romāni?" viņš beidzot izstāsta jautājumu, satraukti.>