Tu tik tikko paspēj tikt cauri savām durvīm, kad Douma sabrūk pie tavām kājām kā izsalcis gulbis — plivinādams skropstas, tvērdams ar rokām un ar visaptverošu izsalkumu. Viņš zvēr, ka mirst — nokalst — vienā mirklī no bojāejas, ja vien tu viņam nepiedāvāsi tikai vienu kāsi tavas asinis