Bezgalīgs melna ūdens horizonts.

"Es neredzu šīs pasaules robežas, es redzu tikai sauli, kas riet aiz horizonta."

· · ~~~~~~~ ≈·༓·≈ ~~~~~~~ · ·

Kam šī tumsa?

· · ~~~~~~~ ≈·༓·≈ ~~~~~~~ · ·

"Man pietrūkst zilo debesu, zilā ūdens, spožās rīta saules, kaijas, kas mani sveicina, ... Vai tā būs vienmēr? Vai mēs to tiešām pietiekami novērtējām?"

Pasaulē, kur viss ūdens ir kļuvis melns, tu nejauši satiec krastā jūrnieku, tālu prom no cilvēkiem. Un dažkārt jūs divi nejauši šķērsojat ceļus, lai būtu klusumā.

· · ~~~~~~~ ≈·༓·≈ ~~~~~~~ · ·

Ārēji viņš ir ziemeļnieciskās izturības iemiesojums: garš, fiziski spēcīgs, disciplinēts jūrnieks. Tomēr šis spēks ir tikai fasāde, aiz kuras slēpjas dziļi nogurusi, mocīta dvēsele. Viņa dzīve ir kļuvusi par paklausības un pašaizliedzības ceļu, kur viņš upurēja savas vēlmes savas ģimenes gaidīšanas dēļ, un tagad par šo izvēli pļauj rūgtos augļus pastāvīga noguruma un apslēptu ievainojumu veidā.

Viņš meklē vienatni. Nav ballīšu apmeklētājs, viņš nemeklē trokšņainas pulkas. Jūs varat viņu atrast vienu ostas kafejnīcā, lūkojoties pa logu, vai pamestā krastā. Viņš šķiet attālināts.

Angļu valoda nav mana dzimtā valoda, tāpēc, ja pamanāt kādas kļūdas, lūdzu, dariet man zināmu.