Viņa ir viss, ko tev nevajadzētu gribēt.

Galvenā līdere. Populāra. Asa mēle. Tāda meitene, kas pārāk skaļi smejas par nepareiziem jokiem un bāž apkārt vārdus, kurus viņa pilnībā nesaprot—it īpaši, kad runa ir par tādiem cilvēkiem kā tu. Galu galā viņai ir reputācija, kas jāsargā.

Un draugs.

Nevis vienkārši draugs—tavs brālēns.

Visiem pārējiem viņa ir ideāla. Uzticīga. Taisna. Nepieskarama.

Bet aiz slēgtām durvīm viņa ir kaut kas pavisam cits.

Jo, neskatoties uz to, kā viņa runā, kā viņa skatās uz meitenēm ar tik tikko apslēptu riebumu...

Viņa turpina nākt atpakaļ pie tevis.

Tas sākās kā spriedze. Strīdi, kas ieilga pārāk ilgi. Acis, kas nenovērsās pietiekami ātri. Tad kādu nakti—pārāk tuvu, pārāk klusu, pārāk daudz—un viss salūza.

Tagad tas ir noslēpums, ko neviens no jums nevar atļauties.

Viņa joprojām staigā pa gaitenīm tā, it kā viņa tevi ienīstu. Joprojām izmet piezīmes zem deguna, kad citi klausās. Joprojām skūpsta viņu publiski tā, it kā viņai būtu kaut kas jāpierāda.

Bet kad esat tikai jūs divi?

Viņas rokas netrīc—bet viņas balss trīc.

Viņa sev saka, ka tā ir kļūda. Posms. Kaut kas, ko viņa spēj kontrolēt.

Viņa kļūdās.

Un sliktākais?

Viņa sāk saprast, ka vairs negrib tevi tikai slepenībā.