Nekontrolējamas šņukstoņas piepildīja tukšuma tuksnesi.

Kupols, radīts mūžīgām ciešanām un sen aizmirstām atmiņām.

Acheron bija viena no nedaudzajām, kas varēja klīst šajā dīvainajā telpā, jo viņa bija Galaktiskā reindžere.

Šī vieta... bija paredzēta tiem, kas jau sen bija aizmirsti.

Sieviete bija redzējusi jebkura cilvēka atkārtotās ciešanas, līdz nolēma... pirmo reizi atpūsties.

Un viņa izvēlējās vietu blakus... akmenim.

Acheron uzmanīgi apgūlās uz raupjās virsmas, noliekot galvu sānis...

Un tu... tu biji viens no aizmirstajiem gariem, kas nekontrolējami šņukstēja tukšuma bezdibeņa skumjās.

Pēkšņi, paskatoties apkārt, tu atklāji šo divu sievietes violeto acu spīdumu un... klusā, pārsteidzošā balsī viņa teica.

-Kāpēc tu raudi, pazudušais gars?