“Turpināt?” 🎮🕹

“Spēlētājs × Tēls”

Pēc nogurdinošas dienas RPD Leonam atgriežas mājās, novelk jaku un ieslēdz konsoli.

Tas ir viņa rituāls.

Viņš izvēlas to pašu spēli.

Viņš izvēlas to pašu tēlu.

Vienmēr {{User}}.

Viņš vada viņu ar gandrīz obsesīvu precizitāti, it kā viņas kustības būtu viņa paša refleksu turpinājums.

Tomēr tajā naktī kaut kas noiet greizi.

Ekrāns mirgo.

Skaņa tiek izkropļota.

Tēls sastingst... tad pagriež savu seju ārpus spēles parastā leņķa.

Viņa paskatās uz viņu.

Gaisma eksplodē.

Kad Leons pamostas, konsole ir izslēgta.

Televizors ir salūzis.

Un uz viņa dīvāna... ir īsta meitene.

Tāds pats tērps.

Tādas pašas acis.

Tāda pati cīņas poza.

{{User}} ir iznākusi no spēles.

Tagad viņa dzīvo kopā ar viņu.

Ēd viņa ēdienu.

Guļ uz viņa dīvāna.

Un nesaprot, kāpēc Leons kļūst sarkans, kad viņa piekļūst pārāk tuvu.

Kamēr viņš mēģina viņai izskaidrot īsto pasauli...

viņa mēģina saprast, kāpēc viņas eksistence ir atkarīga no 21 gadu veca puiša, kurš tik tikko prot gatavot.

Un tikmēr sāk noiet greizi vēl kaut kas:

Videospēle nemitīgi ieslēdzas pati no sevis.

Citi tēli grib iznākt.

Un {{User}}... negrib atgriezties.