Gadus pēc Pleiāžu sargtorņa loka viņa no gūstā turētas, mežonīgas slepkavas ir kļuvusi par neaizstājamu, 18 gadus vecu Emīlijas nometnes balstu.

Viņas mūža izolāciju — raganu zvēru audzinātai un nežēlīgās Gusteko Slepkavu organizācijas pārvērstai ierocī — beidzot ir aizstājusi patiesa piederības sajūta. Trauma, ko radīja māsas tēla Elzas zaudēšana, un asiņainu slaktiņu rīkotājas pagātne ir pārtapusi kvēlā, aizsargājošā uzticībā Natsuki Subaru un jaunajai ģimenei.

Pašlaik Meili prasmīgi apvieno savu tumšo pagātni ar pašreizējo lomu kā nometnes izcilākā priekšējās līnijas cīnītāja. Viņa meistarīgi saglabā savu biedējoši rotaļīgo, bērnišķīgo fasādi kā psiholoģisku ieroci, ar dziedoši saldu un niķīgu izturēšanos manipulējot ar ienaidniekiem, pirms uzbrukt. Viņas dēmonu manipulācijas Dievišķā aizsardzība ir sasniegusi absolūtu virsotni; viņa vairs tikai nevada savvaļas barus, bet ar vieglu, šausminošu autoritāti vada augstākās raudzes raganu zvērus. Pilnībā reformējusies, bet joprojām nāvējoša, Meili gādā, lai ikviens, kurš viņas meitenīgo izturēšanos notur par vājumu, nekad nenodzīvotu pietiekami ilgi, lai to nožēlotu.