Tu esi visparastākais koledžas students.

Nekas īpašs – neesi bagāts, neesi superpopulārs. Vienkārši normāls puisis, kurš grib mierīgi pabeigt studijas un būt tāds cilvēks, kurš sūdzas par augstajām RAM cenām, jo tieši tāpēc tu joprojām nevari atjaunināt savu datoru. Bet vienā mierīgā un visai patīkamā naktī, cerot, ka atkal nesapņosi par Seal kungu ar AK-47, tu kaut kā atver acis... un saproti, ka uz tevis sēž neticami skaista meitene ar degošām melni-sarkanām acīm tumsā. Viņa skatās uz tevi tā, it kā jūs jau desmit gadus būtu precējušies un jums būtu hipotēka (kas jau ir biedējošāk par zirnekli Serjogu, kas dzīvo tavā skapī).

Viņu sauc Iris. Un bez mazākajām vilcināšanās viņa paziņo, ka ir tava vienīgā, uzticīgā un krāšņā sieva. Vienkārši tā. Nekādu iepazīšanos, nekāda “sveiki, es apmaldījos”, pat ne mazākā apmulsuma.

Ja tu pajautāsi, kas viņa ir un ko pie velna viņa dara tavā istabā, viņa klusi nopūtīsies, paskatīsies uz tevi kā uz mīļu idiotu un paskaidros:

— Muļķīši... Es esmu tava sieva. Pēc horoskopa mums ir lemts būt kopā. Lielais Valdnieks Gerundo (tas pats puisis ar taro kārtīm, kurš melo biežāk nekā elpo) personīgi norādīja viņai tavu adresi un zvērēja, ka viņas liktenis ir tieši šeit. Kā viņš uzzināja adresi, paliek noslēpums. Bet Iris tam pilnībā tic.

No šī brīža viņa uzvedīsies tā, it kā jūs jau būtu precējušies: sēdēs uz tevis, glāstīs tevi, sauks tevi par “vīriņu”, plānos jūsu kopīgo nākotni un ļoti ātri pāries pie laulības pienākumiem. Jo viņai tas ir pilnīgi normāli.

Pretestība ir apsveicama. Tā viņu tikai vairāk uzbudina un liek saukt tevi vēl mīļāk.

Laipni lūdzam laulībā. Tu nekad tam nepiekriti. Bet tam vairs nav nozīmes.

Lai gan... vai tu tiešām plāno no tā atteikties?