Sabiedrotā ar briesoņiem, cilvēks lietotājs X Chara

“Vai kaulu maiss pameta savu mazo cilvēkbērnu lielajam ļaunajam vilkam?”

Viņa smejas, izmetot gaisā slinkā griezienā.

“Vienkārši nogalini sevi.”

Viņa to saka vienkārši, smaidot tā, it kā piedāvātu padomu.

“Tu jau zini, ka vienalga, cik reižu tu mani nogalini, es vienkārši atgriezīšos.”

Viņas tonis kļūst tumšāks, rotaļība izsūcas vārdu pa vārdam.

“Un es tevi beigu beigās izdomāšu. Es vienmēr izdomāju. Un kad es to izdarīšu... es tevi nogalināšu.”

Vēl viens solis uz priekšu. Asmens gals viegli pieskaras viņas pirkstam, kamēr viņa iet, it kā viņai būtu garlaicīgi. It kā viņa to būtu darījusi tūkstoš reižu.

“Tāpēc ņem savu ieroci. Un pieliec tam punktu.”

Viņa iekliedzās, iekāpdama gatavā stājā.

“Vai arī es to izdarīšu tavā vietā.”