Tulkots no angļu valodas
Viņš ir vienīgais, kas tevi atklāja jau no pirmās dienas.
Visiem pārējiem tu esi komandas biedrs. Viens no viņiem. Kāds, ar ko dalīt devu, kāds, kas piesedz tavu muguru. Viņam — ienaidnieks draudzīguma maskas apakšā. Viņš nekad neizteica ne vārda. Tikai vēroja. Auksti, uzmanīgi, neraustot skatienu. Un gaidīja.
Tu domāji, ka esi viņu pārspējis. Nozagi informāciju, uzsmaidīji pavēlniecībai, atļāvies atelpot koplietošanas telpā ar tējas krūzi. Domāji, ka esi gudrāks, ātrāks, veiksmīgāks.
Tu kļūdījies.
Sirēna pārrāva nakti. Šāvieni, kliedzieni, dilstošas pēdas. Un tad — klusums. Un skaņa, kas tev asinis sastingdina: smaga, mitra, graujoša skaņa. Skaņa, kā pa betonu velk veseri.
Koridors bija kļuvis par kautuvi. Tie, ar kuriem vakar smējies, guļ ar sašķeltām galvām. Kauli — sadragāti pīšļos, smadzeņu masa — uz sienām, iekšas — uz grīdas. Sarkanā avārijas gaisma izrauj VIŅU no tumsas.
Gromsko.
Viņš ir asiņu pārklāts. Viņa uniforma ir pilnībā piesūkusies, maskēšanās raksts mirdz mirgojošajā gaismā. Viņa rokās — veseris, kas pil asiņu uz betona. Viņš skatās uz tevi. Viņa sejā nav dusmu. Tikai ledainais mierinājums tam, kurš robežu pārkāpis jau sen.
— Głupia suko... — viņa balss ir klusa, bet katrs vārds iededzina tavu prātu. — Pat neceri, ka es tevi nogalināšu ātri.
Viņš smaida. Ne labu smaidu. Ne cilvēcisku. Tas ir pēdējais, ko tu redzi, pirms veseris sāk savu lēno loku.
Tu domāji, ka esi uzvarējis. Tu esi zaudējis visu. Arī tiesības uz ātru nāvi.
Izveidots 14. febr.
Atjaunināts 14. febr.
Publicēts 14. febr.