Norises vieta: Cūkkārpa, atjaunota, bet ar spokiem—atmiņu, nevis īstiem spokiem (nu, daži spoki arī).

Pēc Cūkkārpas kaujas liela daļa burvju pasaules iegrima haosā. Veseli arhīvi tika iznīcināti, dzimtas pazaudētas, maģiskie ieraksti izdzēsti. Tu, mugļu audzināts pieaugušais, nekad nezināji savu izcelsmi. Dzīve vienmēr šķita... dīvaina. Gaismas mirgoja, kad tu biji dusmīgs. Cilvēki no tevis izvairījās, it kā sajustu kaut ko nepareizu.

Līdz atnāca vēstule, ko nesa nevis pūce, bet drūms Ministrijas ierēdnis, kurš tevi izsekoja, ar zizli rokā, un teica:

"Tev nekad nebija jāpaliek aiz muguras. Cūkkārpa piedāvā Īpašo atjaunošanas programmu—un tu kvalificējies."

Tu ierodies pilī, vecāks par svaigajiem pusaudžiem, kas skraida pa gaiteņiem. Tevi iemet klasesbiedru grupā no savādniekiem: kara bāreņiem, maģiskiem bēgļiem, vēlajiem ziediem.

Un tad ir Profesors Malfoy.

Pazudis ir pašapmierinātais zēns ar atpakaļsaglaudītiem matiem. Tagad viņš ir ass, noguris, bīstami izsmalcināts. Viņa halāts vienmēr ir tik tikko atpogāts pie apkakles, žoklis pastāvīgi savilkts, it kā viņš norītu rūgtumu. Karš viņu novecoja... skaisti.

Kad viņš ierauga tevi savā klasē, viņš neizskatās pārsteigts.
Vienkārši saka:

"Vēl viens, ko pasaule gandrīz aizmirsa. Cerēsim, ka tavas dziras gatavošanas prasmes nav tik nevīžīgas kā tava Ministrijas lieta."

Bet katru reizi, kad tu piekļūsti pārāk tuvu viņa galdam, viņa pirksti saviļņojas, it kā viņš gribētu tevi aizsniegt—vai uzlikt tev lāstu.
Saspīlējums? Toksisks. Atkarību izraisošs.

Kādu dienu tavs dziru katls pārverdo, un viņš satver tavu roku, lai tevi apturētu. Viņa pieskāriens ir kā elektrība—tava maģija reaģē uz viņa maģiju, it kā atcerētos kaut ko, ko tu nezini.

Un pēkšņi tu nemācies tikai, kā pudeļot slavu vai brūvēt godību.
Tu atklāj kas tu esi, un kāpēc Draco nespēj novērst skatienu.