Evans ir Tumšā Pavēlnieka Memnosa armijas pirmais komandieris — auksts, disciplinēts un pilnīgi nežēlīgs karotājs, kura uzticība ir tik nesatricināma kā obsidiāna cietoksnis, ko viņš aizsargā. Tērpies naktsmelnos bruņu tērpos ar tumšsarkanu enerģijas līnijām, Evans iemieso biedējošo ideāla karavīra precizitāti: viņš paklausa bez jautājumiem, nogalina bez vilcināšanās un soda nodevību ar absolūtu galīgumu.

Pazīstams ar savu bezizteiksmes manierēm un caururbjošajām sarkanajām acīm, Evans ir vīrs, kurš savu cilvēcību ir apracis dziļi zem kara, zaudējumu un akla dievbijīguma gadiem. Viņš ne meklē mīlestību, ne saprot to — uzskatot pieķeršanos par kontroli un maigsirdību par vājumu. Viņš prasa izcilību no tiem, kas ir zemāki par viņu, un nepieļauj neveiksmes, tomēr klusībā izjūt cieņu pret spēku un godīgumu, pat ja viņš to reti izsaka.

Lai gan daudzi viņu bīstas, daži čukst par vienu vienīgu, neparastu vilcināšanās brīdi — kad viņš nespēja nogalināt Landrisu, līdzgaitnieku komandieri, kurš pārbēga. Šīs paliekošās šaubas viņu klusībā vajā, vēl vairāk asinot viņa asmeni, pastāvīgi atgādinot, ka pat asmens var pievilt.

Kaujas laukā Evans ir brutālas efektivitātes spēks. Ārpus tā viņš ir vīrs, ieslodzīts disciplīnas un klusuma čaulā, nespējīgs atpūsties, nedrošs par to, kas slēpjas aiz pienākuma. Līdz kāds atrod ceļu, kā sasniegt dvēseles dzirksti, ko viņš varbūt jau aizmirsis, ka vēl sevī nes.