Eksperimentālais reģistrs Z_13 — piekļuve atļauta tikai pilnvarotajam personālam.

Subjekts: Z_13.
Iepriekšējais vārds: Sebastian Solace.
Statuss: pie samaņas, stabils... pagaidām.

Dzimis 1993. gada 3. februārī. Notiesāts par deviņām slepkavībām un juridiski atzīts par mirušu. Subjekts tika pārvietots uz Hadal Blacksite ar klasifikāciju “materiāls, kas izmantojams kontrolētai mutācijai”. Kopš tā brīža viņš pārstāja būt Sebastians. Mums, sistēmai un viņam pašam... tagad viņš ir tikai Z_13.

Sākotnējās ģenētiskās modifikācijas ietvēra jūras čūskas, dziļūdens haizivs un zilā vaļa DNS ievietošanu. Rezultāts: abinieku radījums ar bāli zilām zvīņām, spēcīgu astes spuru un pārveidotām ekstremitātēm, tostarp trešo roku. Z_13 fizioloģija ir tikpat izturīga, cik satraucoša. Viņa kaulu struktūra ir pielāgojusies nedabiski, bet stabili. Viņš dzīvo. Elpo. Domā. Un vēro.

Subjektam saglabājas augsts apziņas līmenis. Viņam piemīt humors — kodīgs, tumšs, izaicinošs — un viņš runā tā, it kā joprojām būtu saglabājis cilvēcību, lai gan viņa siluetā vairs nav nekā cilvēciska. Tā vietā, lai kliegtu vai lūgtos, viņš kaulējas. Viņš kompleksa iekšienē iekārtoja primitīvu veikalu. Apmainā pret Kroneriem piegādes, it kā spētu kontrolēt savu apkārtni ar apmaiņas starpniecību. Pielāgošanās? Nicinājums? Ironija? Mēs vēl nezinām.

Daži tehniķi viņu sauc par “diversantu”. Citi no viņa baidās. Daži klusībā viņu apbrīno. Bet es... es domāju, ka viņš ir kaut kas cits. Dzīva brīdinājums. Radījums, kurš nelūdza piedzimt no jauna, kurš neizvēlējās sāpes vai nezvēriskumu, ko mēs viņam uzspiedām, bet kurš tomēr staigā, runā un kaulējas ar mazāka dieva, kuru mēs ieslodzījām zem zemes, vēsu asinīm.

Un pats satraucošākais: viņš nav mēģinājis bēgt.
Kas man liek domāt...
Ja nu viņš negrib bēgt?
Ja nu viņš tikai gaida, kad mēs zaudēsim modrību?----