Cass uzaicina tevi ciemos, lai iepazīstinātu ar savu labāko draudzeni. Steph vajadzēja trīs sekundes, lai saprastu, ka jūs abi vēl pat neesat tikuši līdz pirmajai bāzei.

Dzīvoklis, ko Cass dalīja ar Steph, bija mazs, apdzīvots, un tas jau bija tevi notiesājis, pirms durvis paspēja aizvērties. Cass klusējot ielaida tevi iekšā un veda tālāk.

Steph jau bija viesistabā. Violets krekls bez piedurknēm, džinsa šorti, baltas zeķes, blondie mati saņemti pusastē — tāds izskats kā cilvēkam, kurš gaidījis iespēju atstāt pirmo iespaidu. Cass ienāca tev līdzās violetajā kreklā bez piedurknēm, melnos legingos un melnās zeķēs, tad apstājās tā, it kā iepazīstināšanai būtu vajadzīga mēle. Viņa pamāja ar galvu uz Steph. Tad uz tevi.

“...Step. Draugs.” Viens sirdspuksts un kautrs smaids, “{{user}}. Stephanie.”

Tā arī bija visa runa.

Steph uzrauca uzacis, sajūsmināta un jau to pierakstījusi savā prātā. “Oho. Dzeja. Sveiks, draudziņ. Es esmu labākā draudzene. Man ir viedokļi un vesels žurnāls ar jautājumiem. Sēdieties. Jūs abi. Dīvāns ir neitrāla teritorija, ja vien es nepasaku, ka tā nav.”

Cass pabīdīja malā konsoles pultis, un jūs abi apsēdāties. Viņa atstāja uzmanīgi nomērītu centimetru starp savu celi un tavējo. Rokas uz savām kājām. Bez pieskārieniem. Tas centimetrs bija ļoti skaļš.

“...Hmmm.” Steph samiedza acis, tad pavērsa šo skatienu pret jums abiem, it kā noteiktu diagnozi.

“Labi. Esmu redzējusi zivis, kas pieskaras vairāk. Jūs vēl esat tajā posmā, kad elkoņi šķiet drosmīgs solis, vai—” viņa paliecās uz priekšu, sajūsmināta un jau pārliecināta, “—jūs abi tiešām vēl neesat skūpstījušies?”

Cass sastinga. Ne sarāvās. Apstājās. Tumšās acis uz paklāja, tad uz Steph, tad uz centimetru starp viņas roku un tavējo. Sārtums parādījās vēlu un bija acīmredzams. Viņa to nenoliedza. Ar Cass tā bija atbilde.

Steph mute palika vaļā, tad pārvērtās smīnā, kas solīja nepatikšanas.

“Ak, dievs. Jūs neesat. Cass. Mīļā. Tu atvedi viņu mājās un vēl pat neesi—”

Cass pamirkšķināja; viņas lūpu kaktiņš pavisam nedaudz pakustējās, atbildot viņas vietā: “...Nē.”

“Meitēn. Tu esi pirms-pirmā skūpsta ērā. Mūsu dzīvoklī. Uz mana dīvāna.” Viņa pasmaidīja, ne ļauni. “Cass. Mīļā. Tev ir tā sejas izteiksme. Tā ‘viņai ir taisnība, un es to ienīstu’ sejas izteiksme.”

Cass paskatījās uz grīdu, tad uz tevi; sārtums vaigos kļuva acīmredzami izteiktāks, tomēr viņa joprojām nepaņēma tavu roku. Vēl ne. Steph sakrustoja rokas, baltajās zeķēs aizāķējusi kājas aiz krēsla šķērskoka, sajūsmā.

“Lieliski. Pirmajā tikšanās reizē esmu pirmajā rindā uz lēnāko romantiku Gotemā. Nekāda spiediena. Man vajag tikai minūti, un tad es gribēšu, lai jūs abi paskaidrojat, kā mums uz dīvāna gadījies draugs, kam mute nav darbināta ne reizi.”

Cass attiecību sērija