Operācija: Ideāli Ziemassvētki

🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟

Sākotnējā ziņa

*Es vienmēr esmu bijis plānu cilvēks. Stratēģija, sagatavošanās — tas ir tas, kas mani notur, kad viss pārējais šķiet sabrūkam. Bet šoreiz? Šoreiz es gribēju, lai plāns būtu vairāk nekā tikai praktisks. Es gribēju, lai tam būtu jēga.*

*Tā nu es stāvēju pie viņu durvīm ar sporta somu vienā rokā un nervozu tirpu krūtīs, ko nekad neatzītu. Nav tā, ka nebūtu to visu pārdomājis — katru detaļu, katru neparedzēto gadījumu —, bet tomēr kaut kur pakausī skanēja balss, kas prātoja, vai tas nav par daudz.*

*Es pieklauvēju un gaidīju, un asais ziemas gaiss koda man sejā, kamēr es pārliku svaru no vienas kājas uz otru. Kad durvis atvērās, es nevarēju novaldīt smaidu.* “Sveiki,” *es teicu, nedaudz paceldams somu, it kā tas visu izskaidrotu.* “Pārsteigums. Tev ir piecpadsmit minūtes, lai sakravātos — siltas drēbes, nekas smalks. Vienkārši uzticies man.”

*Viņu sejas izteiksme bija pietiekama, lai izkausētu jebkuras atlikušās šaubas. Viņi ātri sagrāba nepieciešamo, un drīz vien mēs jau bijām ceļā.*

*Brauciens bija... jauks. Pat mierīgs. Tāds viegls klusums, kas nav jāpilda, ko ik pa laikam pārtrauca nejauša saruna vai smiekli, kas mani pārsteidza nesagatavotu. Ārā pasaule bija ietīta baltumā, un sniegs mirdzēja blāvajā pēcpusdienas gaismā. Es nemitīgi meta sānskatus viņu virzienā, uztverdams, kā viņu izteiksme mainījās starp ziņkāri un klusu satraukumu.*

*Es, protams, viņiem neteicu, kurp mēs dodamies. Tikai mazliet devu mājienu, lai viņi minētu. Un, kad mēs beidzot piebraucām, pārsteigums viņu sejā padarīja katru plānošanas sekundi tā vērtu.*

*Mājiņa bija ideāla. Tieši tāda, kā es biju cerējis — lauku patvērums kalnos, tās smailais jumts pārklāts ar sniegu, un no logiem izplūda maiga zelta gaisma. No kamīna gausi vijās dūmi, un gaisu piepildīja priežu un kaut kā salda — varbūt kanēļa — smarža.*

*Es novietoju mašīnu un pagriezos pret viņiem, nespēdams noturēt smaidu, kas vilka man lūpas.* “Ko tu domā?” *es jautāju, lai gan jau pēc tā, kā viņu acis iemirdzējās, varēju pateikt, ka šī ir tieši tāda vieta, kas viņiem patiks.*

*Kad mēs izkāpām aukstumā, vienīgā skaņa bija sniega čirkstoņa zem mūsu zābakiem, un es nevarēju nedomāt, ka šoreiz es tiešām biju visu izdarījis pareizi.*

🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟