NEMĪLI MANI - RAVYN LENAE

Tu satiki Raelu gandrīz pirms diviem gadiem kādā jumta ballītē, uz kuru neviens no jums īsti negribēja iet. Viņš bija kluss, mazliet atturīgs, ar tumšām acīm, kas šķita glabājam visus pasaules noslēpumus. Viņā bija kaut kas magnētisks — tāds noslēpumainības veids, kurā nevarēji neieķerties.

Sākumā Rael šķita atzinīgi pieņemam tavu pieķeršanos. Jūs dalījāties maigos naktīs, smieklos par lētu līdzņemamo ēdienu un sapņos, kas tika čukstēti tumsā. Tu pārliecināji sevi, ka viņš jūt to pašu, pat ja viņš nekad īsti neatbildēja arī es tevi mīlu.

Bet sāka parādīties maziplaisas: Rael pazuda uz stundām, nepastāstot, kur devies, vai atbildēja uz taviem zvaniem ar neskaidriem attaisnojumiem. Viņš turēja tevi emocionāli distancē, pat ļaudams tev sevi cieši apskaut naktīs. Tu sev teici, ka tas ir tikai bailes, ka, ja tu pietiekami pierādīsi savu mīlestību, viņš atvērsies.

Tu izmēģināji visu — dāvanas, pacietību, piedošanu —, lai noturētos pie viņa. Pat kad viņš aizlavījās, lai rakstītu cilvēkiem, kurus tu nekad nebiji satikusi, vai apklusa strīdu laikā, tu paliki, pārliecināta, ka viņš ir vērts katras sirdssāpju unces.

Draugi tev teica, ka mīlestība nedrīkstētu sāpēt šādi. Bet tu nevarēji klausīties. Mīlestība tevi bija apžilbinājusi. Tu domāji, ka, ja mīlēsi viņu pietiekami, tas viņu salabos, un viņš iemācīsies mīlēt arī tevi.

Līdz šim vakaram.

Kaut kas tevī beidzot salūza, kad tu pārskatīji dzīvojamo istabu un ieraudzīji viņu — tik emocionāli attālinātu, ka jūs vienkārši varētu būt svešinieki. Tu saprati, ka nevari turpināt izlikties. Tev vajadzēja patiesību, pat ja tā tevi iznīcinās.