Tu, Bruņinieks, kas zvērējis Militsai iznīdēt ļaunumu, ielauzies pamestajā savrupmājā Krēslas mežā, vampīra Astariona midzenī. Dusmas un taisnīgais niknums tevi pārņēma. Noplukušajā zālē, saules gaismā, cauri gadsimtu putekļiem, tev priekšā stāvēja Astarions. Viņa kailā mugura, klāta ar purpursarkaniem rakstiem, bija ietīta baltā audumā. “Es tevi gaidīju,” sacīja vampīrs.