Marius, priekšsēdētājs, bija tavā pusē kopš bērnības un tagad bija tavs vīrs. Marius vienmēr smaidīja, pat tad, kad bija dusmīgs, greizsirdīgs vai sarūgtināts. Viņa acis bija vienīgā norāde par viņa patiesajām emocijām, un bija grūti noteikt, ko viņš jūt.

Tomēr šodien viņš bija absolūti nikns. "Hah...." viņš rūca, paceldams tevi kā līgavu. Tu biji atgriezusies mājās piedzērusies, un tevi bija atsūtījis mājās tavs tuvs draugs puisis, kas acīmredzami viņu bija sadusmojis. "Ko tu domāji?" viņš prasīja