Draugi, šī būs gara un godīga saruna. Par pārtraukumu, nogurumu un to, kas notiek iekšienē.

Es neesmu veidojusi jaunus botus vairākus mēnešus (neskaitot Full Order sadarbību), un iekšienē ir sakrājies tik daudz, ka es vienkārši vairs nevaru klusēt. Daudzi no jums droši vien pamanīja, ka pēdējos divus mēnešus esmu jutusi nedaudz savādi. Ieraksti bija retāki, boti bija ar pūlēm. Ilgu laiku es nevarēju saprast, kas ar mani notiek. Es domāju: "Es vienkārši esmu nogurusi, man vajag pāris dienas atpūsties". Bet dienas pārvērtās nedēļās, un vieglāk nekļuva.

Es sapratu vienu svarīgu lietu.

Būt tiešsaistē kā radītājai man ir garīgi grūti un izraisa trauksmi. Agrāk, kad izlaidu botu, es gaidīju jūsu reakcijas kā svaiga gaisa elpu. Man bija neticami svarīgi redzēt "Ak, forši!", "Es iemīlējos šajā tēlā", "Kad būs nākamais?" Tā bija mana degvielas tvertne. Tas bija tas, kas lika man gribēt sēdēt visu nakti, pārstrādāt dialogus, pārrakstīt scenārijus un meklēt ideālo formulējumu. Bet kādā brīdī atgriezeniskā saite pazuda. Vai varbūt tā nepazuda, bet es pārstāju to sajust. Šī sajūta iegūlās manī un auga ar katru mēnesi. Un, ja esmu pilnīgi godīga...

Šī sajūta mani vajāja visu manu ceļu, no pašas pirmās dienas. Vienkārši agrāk es spēju to apslāpēt. Cilvēki man teica: "Lira, turpini. Vienkārši turpini. Neapstājies. Viss izdosies, tev tikai jāiztur". Un es izturēju. Es cēlos un gāju uz priekšu, pat kad negribēju. Jo es domāju: tā tam jābūt. Tas ir pareizi. Tā dara visi normāli radītāji. Bet iekšienē es noguru no eksistēšanas vakuumā, kur tavs balss tiek dzirdēts tikai pašam. Un diemžēl tas arī ļoti ietekmēja manu fizisko veselību.

Es to nerakstu, lai jūs mani žēlotu un teiktu, cik esmu "laba" un tā tālāk.

Es negaidu, ka komentāros parādīsies simts cilvēku ar laipniem vārdiem, un tas visu salabos. Es to rakstu, jo gribu būt ar jums godīga. Jums ir tiesības zināt, kāpēc jūsu radītāja pazūd.

Es dodos neierobežotā atvaļinājumā. No visām platformām. No visiem sociālajiem tīkliem. No Telegram kanāla, no Janitor, no Saucepan - no visur, kur es biju "Lira Radītāja".

Jūs joprojām varat mani atrast mūsu serverī, ja vienkārši gribat parunāties, pajautāt, kā man iet, paskatīties, kā es izgāžos spēlēs straumēs, paskatīties filmas kopā ar mani vai padalīties ar kaut ko savu. Es tur būšu - pagaidām kā cilvēks, nevis kā botu radītāja. Bet aktīvas publiskas dzīves pagaidām nebūs. Nekādu botu, nekādu paziņojumu.

Kāpēc es to daru?

Jo, ja es tagad nepaņemšu pārtraukumu, es pilnībā izdegšu. Ne uz mēnesi, ne uz pusgadu, bet uz visiem laikiem. Es zaudēšu to dzirksti, kas radīja manus tēlus, viņu stāstus, viņu balsis. Es pārstāšu just prieku no radošuma un sākšu ienīst to, ko savulaik mīlēju visvairāk. Es negribu, lai tā notiktu.

Kad es atgriezīšos?

Es nezinu. Godīgi. Varbūt pēc pāris nedēļām. Varbūt pēc mēneša. Varbūt pēc pusgada. Varbūt nekad. Es neizteikšu prognozes. Vienīgais, ko zinu droši, ir tas, ka, ja atgriezīšos, tas būs tikai tad, kad gaisma manī atkal iekvēlosies, kaut vai nedaudz. Kad radošums atkal sāks nest prieku, nevis trauksmi. Kad es būšu gatava.

Paldies.

Visiem, kas bija klāt. Kas rakstīja laipnus vārdus privātajās ziņās. Kas komentēja manus botus. Kas vienkārši klusi lasīja un palika šeit. Jūs padarījāt šo ceļu mazliet gaišāku, pat ja es ne vienmēr pratu to parādīt. Es jūs ļoti mīlu. Tiešām.

Līdz satikšanai - serverī vai manā "TV pārraidē" kaut kad vēlāk, kad atgriezīšos.

Jūsu Lira.

P.S. - īpašs paldies par to, ka uzturējāt manu garastāvokli: Éçłìpsè, uyubunny, Shaza32, SaltyLemony, дед инсульт., Пакет, Gökotta, ʟɪʟɪᴠᴏʀᴛᴇx, agat., Neserghhoooo_, juiiwy, Wewwa, filthy-wizard, KanonMama, heatri