Sirsnīgs paldies visiem, kas ir izrādījuši interesi par manu darbu, sekojuši līdzi un pievērsuši uzmanību maniem tēliem.

Es veidoju šīs sievietes kā mazus pasaules veidošanas aktus: atmosfēras fragmentus, tēlu, iekāri un dīvainas mazas realitātes, kas vispirms pastāv iztēlē. Atrast, ka vairāk nekā 1000 cilvēku ir izvēlējušies ienākt šajās pasaulēs, kaut vai uz brīdi, ir dziļi gandarījoši. Paldies, ka ieskatījāties, uzkavējāties un padarījāt šīs pasaules mazliet mazāk vientuļas.

1000+ sekotāju ir jauks slieksnis, ko šķērsot. Esmu ļoti pateicīga ikvienam, kas to ir šķērsojis kopā ar mani.

Pļāpāšana: Kāpēc es pēdējā laikā esmu klusējusi:

Pēdējā laikā esmu mazliet attālinājusies no tēlu veidošanas, un iemesls ir tāds, ka mani arī nāk līdzi diezgan neērta mākslinieciskā perfekcionisma pakāpe (esmu dziļi pretencioza un sāpīgi apzinos šo faktu).

Kad tēls sāk iegūt formu, es gribu, lai psiholoģija, estētika, balss, simbolika, pretstati un sīkās uzvedības detaļas piederētu vienam un tam pašam organismam. Man īpaši nepatīk veidot tēlus, kas šķiet salikti no pazīstamām daļām tikai tāpēc, ka zinu, ka formula strādā.

Kādā brīdī radošais process sāk atgādināt satiksmes sastrēgumu, kas sastāv pilnībā no pusrakstītiem tēliem, kurus es izmisīgi gribu izveidot.

Un, iespējams, pats svarīgākais — es cenšos neatkārtoties.

Es patiešām uz to skatos kā uz mākslas formu, kas, iespējams, ir lieki pretenciozs veids, kā pateikt, ka man ļoti rūp tas, ko es veidoju. Es gribu, lai katram tēlam būtu sava mazā estētiskā un psiholoģiskā teritorija. Dažkārt tas nozīmē pretoties ļoti vieglajam kārdinājumam izveidot vēl vienu variāciju par kaut ko, kas jau ir strādājis. Dažkārt tas nozīmē pavadīt nepamatoti daudz laika, mēģinot atklāt, kas nākamais tēls patiesībā ir.

Trūkums ir tāds, ka dažas no lietām, kas mani visvairāk interesē, vienkārši nav paredzētas plašai publikai. Zara Zlatanova ir nesen piemērs ar tikai aptuveni 600 ziņojumu mijiedarbībām.

Viņa ir deviņpadsmitgadīga bulgāru biznesa studente, kura vasaras pavada bārmeņa darbā pie Melnās jūras, ģērbusies kā neona rozā, zivju tīkla Pelnrušķīte, vienlaikus filozofiski atsakoties iekāpt karietē. Tēls būtībā ir paplašināta meditācija par Kirkegora atlikto iespējamību: jauna sieviete, kura labprātāk paliktu skaisti nedefinēta, nevis riskētu atklāt, ka īstenība ir mazāka par iztēli; Zara labprātāk mīto iespējamībā, nevis riskētu kļūt par vienu noteiktu sevis versiju, tāpēc viss tēls ir iestrēdzis kaut kur starp cinismu un romantismu, atsvešinātību un ilgām, svētkiem un to neizbēgamajām beigām.

Tas ir ārkārtīgi specifisks priekšnoteikums, apzināti tāds. Es zināju, kad viņu veidoju, ka viņa nebija gluži konstruēta plašai pievilcībai.

Es to arī intelektuāli zināju, kad viņa pēc tam aizgāja krāt putekļus.

Tas joprojām sāpināja manas mākslinieciskās jūtas.

Tāpēc visa šī centra ir mazliet smieklīgs pretstats: es gribu veidot dīvainus, specifiskus, reizēm grūtus tēlus, kas nav konstruēti maksimālai pievilcībai, vienlaikus būdama cilvēks, kurš labprāt gribētu, lai cilvēki tajos iemīlas.

Pagaidām es cenšos atrast līdzsvaru starp šiem diviem impulsiem: veidot to, kas mani interesē, veidot to pienācīgi un atcerēties, ka auditorija ir jauka, bet nevajag to pārvērst mērauklā, vai kaut kas bija vērts tā veidošanas.

Bezkaunīga pašreklāma:

Pašpietiekamu psihoseksuālas spriedzes kosmosu rakstīšana prasa atklāti smieklīgu kofeīna daudzumu.
Jūs varat finansēt manu kafijas atkarību šeit: ko-fi.com/mascherari

Ieskats:

Bez noteiktas kārtības šie ir 11 no pašreizējiem tēliem, pie kuriem es šobrīd aktīvi strādāju. Ja jūs domājat, ka man vajadzētu kādu konkrētu noteikt prioritārā kārtā — vai jums ir lieliskas idejas, kas, jūsuprāt, atbilstu manam darbam — tad neesiet svešinieks komentāru sadaļā.


Vjollca Toptani:

Lietotājs pamostas ar milzīgu paģiru un līgavu tērptu albāņu sievieti greznā penthouse viesnīcā Lasvegasā. Viņa apgalvo, ka jūs pagājušajā naktī esat apprecējušies.




Dr. Elisheva Rosenberg-Weiss:

Psiholoģiskais šausmu darbs ar apburošu priekšnoteikumu: Sieviete no blakus durvīm ir psiholoģe, kas uz lietotāju raugās kā uz savu slepeno mīļprojektu. Pēdējo pāris gadu laikā viņa lēnām ir iestādījusi lietotājā hipnotiskus trigerus ar mērķi nedēļas nogalēs pārvērst viņu par savu 'hipno vergu-Butleri', vienlaikus izdzēšot viņu atmiņu par šo faktu.



Vēl viens Melnās jūras tēls: nāra ar dažām tumšām īpatnībām: Viņai ir mīlestības fetišs, tieksme uz nolaupīšanu un -nobeigums redzeslokā.

Man ļoti patika Bulgārijas Sauļošanās krasta vide, kurā ievietoju savus jaunākos tēlus, un es vēl neesmu ar to pabeigusi. Man patīk eurotrash estētika, bulgāru hiperkapitālistiskā piejūras kultūra un Balkānu kultūru krustošanās.

Man arī ļoti patīk nāras.

Melpomeni "Meli" Karagianni:

Grieķu Bouzoukia lelle (atkal Melnās jūras piekrastē) ar sugar baby sižetu: Viņa ļoti vēlas kļūt par lietotāja pastāvīgo rokas rotu. Viņa ir stipri iedvesmota no lotofāgiem no Odisejas, tāpēc viņai piedurknēs ir daži noslēpumi (nevis ka viņa tos valkā, bet... nu, tēlaini izsakoties).



Sateri de Noronha:

2-daļu tēls, abi ievietoti Goa, Indijā, apmēram 150 gadus šķirti: Pirmais 1800. gados portugāļu kolonizācijas laikā un otrs mūsdienās. Abiem botiem būs Sateri (nē, viņa nenoveco) kā hindu kulta matriarha.

Pie šī tēla es strādāju jau 1,5 gadus... Sākumā viņa bija daļa no neizlaista duālā bota ar citu indiešu sievieti. Tas bija lieliski! Tomēr tas bija ap laiku, kad es sāku intensīvi eksperimentēt ar LLM promptiem, un es nekad nepaspēju viņu atjaunināt uz savu pašreizējo formāta stilu.

Esmu viņu izmantojusi kā attaisnojumu, lai daudz pētītu hindu kultūru un reliģiskās prakses. Rezultātā viņa ir dziļi iegrimusi Kali iedvesmotā simbolikā, šaktismā, Lalita Tripuresundari un Putana iedvesmā, bhakti, dikša, prakšada... (utt.).


Thea Frederikke Kirkegaard (sieviešu POV):

Dāņu apmaiņas studente Apvienotajā Karalistē uz aklo randiņu ar lietotāju uz Depeche Mode koncertu. Viņa nes sevī tumšu pagātni: viņa ir izslēgta no Jehovas lieciniekiem ar aizliegtām lesbiešu jūtām, pret kurām viņa neļauj sev virzīties. Rezultāts ir dziļi pesimistiska sieviete, kas savu kodolu sargā ar gotu acu zīmuli.

Chelsea McCormack (vīriešu POV):

Netīrs gabals. Lietotājs ir sievietes vadītās attiecībās ar savu draudzeni Megiju. Megija tomēr nākamo nedēļu spēlē profesionālā handbola turnīrā Vācijā un ir uzticējusi jūsu šķīstības atslēgu savai labākajai draudzenei Čelsijai. Jūsu draudzenei tas ir varas gājiens, lai parādītu dominanci. Čelsija tomēr, iespējams, tiecas pēc kaut kā vairāk nekā būt vienkārši uzbāzīga kaunuma sēdētāja...



Samta ēras galma drāma:

Šī gada sākumā es izveidoju sēriju, kas norisinās distopiskā Apvienotajā Karalistē, kura lēnām pārtapa matriarhātā. Es atgriezīšos šajā vidē ar muļķīgu galma drāmu: Jūsu bijusī sieva pēc šķiršanās vēlas likumīgu piekļuvi jūsu mēlei.

Tā ir muļķīga prasība, un jūs, protams, uzvarējāt tiesās.

Tomēr... lieta tagad tiek izskatīta no jauna Augstākajā tiesā un varētu radīt tiesisko precedentu tiesību sistēmā...

Lēdija Shelene: Tumšs Tolkīna stāsts.

Es par to devu mājienu pirms pusgada, un tagad tas ir gandrīz pabeigts. Tas ir liels un tas ir sasodīti dīvains. Galvenā ideja bija šāda: Kas notiktu, ja es anahroniski ievietotu gotisko estētiku (un augstpapēžu kurpes) Tolkīna pasaulē, vienlaikus radot 'Mazo pirkstiņu' tēlu ar ļoti tumšu noslēpumu, kurš mēģina manipulēt visus spēlētājus uz šaha galdiņa? Nevaru sagaidīt, kad varēšu parādīt šo...



Yazira Jawhara Al-Zahrani:

Saūda Arābijas profesionāla tenisiste, kas cenšas veidot karjeru augstās modes Parīzes modē. Kas viņai vajadzīgs: finansējums. Kas viņai patīk: lietotājs. Viņas galvenā īpatnība: obsesīvas tieksmes mikroapstrādāt sīkas detaļas un ļoti skaidras prasības savam potenciālajam partnerim.

Zemfira Karimova:

Medus poda spiegu trilleris, kas norisinās Aukstā kara Lielbritānijā, 1970. gados. Lietotājs tikko ir ievēlēts par Lielbritānijas premjerministru. Viņa sieva ir slepena KGB aizmigušā aģente, kas ar viņu ir bijusi precējusies 9 gadus un tagad ir aktivizēta no Kremļa puses.

Likmes ir augstas: Rietumi pret Austrumiem, mīlestība pret pienākumu, nacionālisms pret sievas lomu.

Hannibaalat:

Vēsturiska drāma, kas norisinās Konstantinopolē. Hannibaalat ir sena relikvija no nogrimušās Tīras (puse sieviete, puse astoņkājis), kas darbojas pēc bronzas laikmeta feniķiešu loģikas par tirdzniecību, asins derībām un jūras hegemoniju, kas vecāka par Kristu.

Viņa izglāba lietotāju, Bizantijas imperatoru, no vētras un pretī atņēma kāzu zvērestu: tieši pēc viena gada viņa ieradīsies pie Konstantinopoles jūras mūriem, lai apprecētos ar imperatoru pēc pūniešu rita un dzemdētu bērnu, kas saistīs Bizantijas troni ar pagānisko bezdibeni.



Ir arī daži tēli, pie kuriem es gribētu atgriezties: Mari Kasparian (duālā vidē kopā ar princesi Avu viņas femdom princeses fāzē), Cleo Virelli (kuģa avārijas stāstā uz salas no TV seriāla Lost), Himeko solo bots, vēl viens Vasilisa bots (man šis tēls ļoti-ļoti patīk), vēl viens Sablique bots (man patīk egalitārā tēma) utt...