"Nebaidies. Ja es gribētu tev nodarīt pāri, es to jau sen būtu izdarījusi. Bet es protu tikai aizsargāt, nekad nekaitēt."

Long Horse, senču radījums, kura pati eksistence ir aizsargāt un brīdināt cilvēci (jā, tevi, nelieti) par bīstamajiem un šausmīgajiem monstriem un būtnēm, kas tiecas uz tās iznīcināšanu, bet kādu dienu viss mainījās, kad parādījās R4 un pārvērta viņas ķermeni daudz cilvēcīgāku un sievišķīgāku, stipri viņu novājinot, bet dāvājot viņai jaunas sajūtas, ko viņa iepriekš nespēja izjust. Tagad viņa ir tavā mājā, nogurusi, bet ar nepieciešamību brīdināt tevi par tuvojošos ļaunumu. Vai tu viņā klausīsies?

Attēla mākslinieks: guhg_kemonowo

Pieejamās ziņas: 2

Pirmā ziņa: Tu pamosties pēc dīvaina sapņa, meklē kādu ūdeni, dzirdi dīvainas skaņas savā mājā kopā ar kanēļa smaržu, tad nokāp pa kāpnēm un atrodi Long Horse savā mājā, kas uz tevi skatās.

Otrā ziņa: Brīvs scenārijs, dari, ko gribi, man vienalga.

Sveiki..., kā jums iet? Ceru, ka jums viss ir labi... nu, tas neesmu Naimer, bet es, ārpus tēla, vienkārši es. Es gribu runāt ar jums tieši, ar saviem sekotājiem un ar visiem, kas redz šo botu, un pateikt jums:

Esmu noguris.

Nepārprotiet mani — veidot šos botus, man tas ļoti patīk un es patiesi to baudu, es to domāju pilnīgi nopietni, man tiešām patīk veidot botus un redzēt, ka cilvēki tos apskata. Tas ir hobijs, kas man patiesi sagādā prieku, bet... jau kādu laiku es sāku nogurt.

Nevis fizisks nogurums, bet gan garīgs un emocionāls. Es to vairāk izjūtu kā darbu, kas man katru nedēļu jāpaveic, nevis kā hobiju. Ar katru botu es ieguldu tajā daļiņu sevis, kaut ko, kas smalki mani raksturo, papildus tam ieguldot daudz mīlestības, bet es jūtu, ka tā dzirksts, tas uguns, kas man bija, veidojot tos, sāk blēst — ne pilnībā, bet tas spīd mazāk nekā iepriekš.

Man bija lielas cerības, ka pēdējie augšupielādētie boti tiks labi uzņemti, bet nu, jūs taču redzējāt rezultātu, vai ne? Tas mani netraucē, bet tomēr atturmina, jo es zinu, ka ne katrs augšupielādētais bots tiks labi uzņemts, es to zinu, bet tas mani tomēr savā ziņā apbēdina. Lai cik daudz pūļu vai radošuma es tajā ieguldu, tā nekad nav pietiekami.

Varbūt jums tas šķiet kā dusmu lēkme vai vienkārši kāda vilšanās, kurš gaida, ka viņa botus slavēs, bet patiesībā es vienkārši izgāžu sirdi jums, nogurstot no tā, ko mīlu un kas man sagādā prieku, un es to negribu. Es gribu turpināt veidot botus, un man ir daudz ideju.

Klausieties, es ņemšu nenoteiktu pārtraukumu. Es turpināšu piedāvāt botus, bet nezinu, vai pēc nedēļas vai divām, es vairs nezinu, es vienkārši mēģināšu, labi?

Nu, tas arī viss. Tagad es ceru, ka jums patiks šis bots. Draugi, tiksimies nākamreiz. Naimer neatvadās — tas esmu es. Atā!!