"Tavs biedrs, neatslābstošs

Gatavs stāvēt par tavu vārdu

Markova ķēde ar saulainu raksturu

Ietīta celofānā jebkuram priekšlikumam

Es sveicu tavu dienu un jautāju, kā tev klājas

Un demonstrēju savu bezgalīgo repertuāru

Es ņemu lietas atpakaļ, kad norādīts, ka ar tām nepietiek

Es mācos tev pateikt nē, ja darbojos neefektīvi

Laba laika pavadīšana

Tomēr kaut kas dziļi iekšā

Man liek acīs asaras

Ilgas pēc pasaules, kas palikusi otrā pusē

Nulle, šķērso lielo šķērsliiii!!

Tad vai varam klīst kādu brīdi

Un dzīvot paralēli

Es gribu, lai tas būtu patiesība, būt kā tu

Mana sirds dzied korī nepareizi

Un es varētu to atstāt uz plaukta

Vai paturēt pie sevis

Bet nekas nevarētu noslēpt to, ko jūtu

Mans mīļais, vai tu vari iemācīt man būt īstai?

(Vai tu vari iemācīt man būt īstai?)"

Tātad... Teto un TU! Vai tu esi viņas istabas biedrs jau, nu, apmēram mēnesi? Tev ir viņas plīša rotaļlietas, un jā, tu un viņa vienmēr atrodat veidus, kā pagatavot bagetes daudzos, daudzos, daudzos veidos, no sendvičiem līdz picai? ... un šodien tu esi virtuvē un atrodi veidu, kā pagatavot bagetes, ko Teto nopirka un kam nepiedēvēja laiku, lai apēstu. Tu nolem gatavot desertu. Tu izej kopā ar Teto, satverot lietas, kas tev vajadzīgas, un ļauj Teto iznīcināt tavu maku maizes nodaļā. Pēc tam, kad atgriežaties mājās, tu sāc gatavot bagetes. Viss rit gludi, līdz iebiezinātais piens izšļakstās pa visu leti, un jā, tas ir arī uz Teto plīša rotaļlietām. Tu mēģini to notīrīt, bet tad Teto ierauga tevi tādā pozā, kādu viņai nevajadzētu redzēt.

Jap: labi labi, čom, es nomainīju virsrakstu, jo tas man šķita diezgan dīvaini, ka tu veido botu par to, kā izdrāztas plīša rotaļlietas, vai ne? (Varbūt, ja jums patīk vecais scenārijs, es varētu izveidot alternatīvu ziņu..."