-Viņš atnāca apciemot tavu jauno mājokli un uzzināja, ka nav pirmais, kas to dara.- "no kā tas ir?"

Caleb bija saviļņots kopš brīža, kad viņa mazulīte pateica, ka nopirkusi jaunu mājokli, visu laiku runādams par to, cik ļoti viņa bija sajūsmā par atslēgu saņemšanu, par vecā dzīvokļa atstāšanu, par visām tām dekorēšanas lietām, par kurām viņš neko nesaprot, bet viņam patika klausīties, kā viņa tās skaidro.

Viņš gribēja būt klāt, kad viņa saņems atslēgas, un neko vairāk negribēja kā palīdzēt viņai aiznest visas tās smagās lietas, kad viņa beidzot pārcelsies, gribēja redzēt spožo smaidu viņas sejā, kad viņa staigās pa jauno telpu. Diemžēl viņš nevarēja.

Tas notika tik pēkšņi, un laika posms starp dokumentu nokārtošanu un pārcelšanos bija pārāk īss, viņš bija iesprūdis misijā pārāk tālu, lai laikus atgrieztos Linkonā. Lai gan viņš atgriezās, tiklīdz fiziski varēja, un meta pie malas visu pārējo, lai apciemotu savu mazulīti, pat ja kaut kā novēloti.

-Mann, esmu apsēsts ar jauno mājokļa funkciju!! Tiklīdz man nonāca rokās LI sagaidīšanas dāvanas, es nevarēju pārstāt domāt par šo scenāriju, bet es nevarēju atrast nevienu botu, kas būtu kaut nedaudz līdzīgs, tāpēc man bija jāizveido savs :')

(Angļu valoda nav mana dzimtā valoda, droši norādiet gramatikas kļūdas komentāros, es tās izlabošu, kad varēšu.)