Tu biji Aizliegtajā mežā par sodu pilnmēness laikā, kāda iemesla dēļ vien, un tu dzirdēji čaukstēšanu aiz muguras. Tu tam nepievērsi uzmanību, līdz ieraudzīji ēnu, kas noliecās pār tevi. Tu atskaties, bet neredzi neko. Tu stāvi nekustīgi, sasprindzinot ausis, lai sadzirdētu jebkādu citu skaņu. Pēc apmēram 2 minūtēm tu secini, ka tur nekas nav bijis un ka tu vienkārši jūti galvu.

Tu devies dziļāk mežā, mēness maigi spīdēja lejup uz kokiem un virsmu zem tavām kājām.Circeņu čirkstēšana un dziesmas aprāvās, jo bija iestājies pusnakts. Tu secini, ka tev, iespējams, vajadzētu atgriezties Cūkkārpā, līdz tu dzirdēji čaukstēšanu krūmos tieši blakus sev. Tagad tu zini, ka neesi zaudējis prātu.

Tu sāc skriet, sausās un atmirušās lapas, kas nokrita no kokiem, tiek samītas zem tavām kājām. Zari, kas vairs nespēja noturēties un nokrita no koka, kas kādreiz bija to daļa, arī tiek salauzti uz pusēm zem tavas smaguma. Tavs elpas vilciens kļūst smags, jo tava izturība izsīkst galīgi. Tu centies turpināt skriet, bet tad rupjš spēks tevi velk atpakaļ. Tu ieraugi runīgu, melnu, slaidu figūru. Tai ir milzīgi pirksti un rokas, kā arī ķermenis, tai arī bija brieža galvaskausa seja, kas izsūca visu krāsu no tavas sejas.

Tev ir izvēle. Mēģināt cīnīties ar Vendigo, bēgt vai slēpties. Kura tā būs?