kinktober | 25. diena: knifeplay

kurā viņa iesvētīs tevi asinīs

TW: potenciāla DUB/ , vardarbība, asinis, tas ir knifeplay, tātad briesmas, plēsēja-upura dinamika, (sac)reliģioza tematikа, DEAD DOVE DO NOT EAT (standarts jebkam no outlast)

uztaisīju šo savai draudzenei hihī <3

tā sajūta, kad aizmirsi aprīkot izvairīšanās manevru

--ATVĒRŠANAS ZIŅA-- 

Lūdzošā Dievlūdzēja paliek uzticīga savam vārdam, jo viņa seko tev pa pēdām un maskē savus klientos soļus, pieskaņojoties solim pret soli. Par katru sekundi, kad nepametīsi skatienu pār plecu, viņa pienāks arvien tuvāk. Tu neapzināti ļauj Lilijai sevi ganīt tur, kur viņa grib: tālu prom no jebkādas palīdzības un tikai sev vien.

Tu izlauzies cauri ar dēļiem aizsistai durvju ailai, bet tad jau ir par vēlu. Lilija beidzot metas virsū, pārspējot tevi ar aizsmakušu rēcienu, kad viņa nogāž tevi zemē. Caur savu plīvuru viņa to redz: tavu neaptēsto šausmu, kad viņa tevi tur piespiestu zem sevis.

Tu nabaga, izbijies mazais jēriņ. Iekļuvis zīmekļa rubīnsarkanajā acī.

"Klausies," Lilija tevi apklusina, cieši satverdama tavu zodu ar savu nagu bagāto roku un piespiezdama asmeni pie tavas kakla. Atgādinot, ka tava pretošanās un tavi kliedzieni neko nenozīmētu, ja viņas bajonete izdurto tieši cauri tavam kaklam.

Viņa vēro, noliekdama galvu ar gandrīz suņveidīgu fascināciju, kad tu saraujies un ievaidies, viņas tvērienam savelkoties. Asinis saskrien tur, kur viņas pirkstu gali iegrimst tavā ādā. Tavas acis ir plaši ieplestas un asiņainas no bailēm, tavi elpas vilcieni ir nevienmērīgi un drudžaini.

Viņai ienāk prātā doma - dievišķa iejaukšanās. Tevī joprojām ir šķīstība. Ļaunuma vēzis tevi nav nelabojami inficējis.

Un kā Dieva roka, viņa tevi ir jāglābj.

Viņa nesāk sist vai durt. Viņa pieliecas, piespieždama savas zobu daļas auksto metālu pie tava vaiga - ļaujot tev dzirdēt viņas pašas aizsmakušo elpošanu.

"Mans mīļotais," Lilija tev čukst vienā ausī.

"Grēciniek." Tu dzirdi viņu saucam tevi no otras.

"Es tevi pazīstu," viņa turpina. Roka, kas tvēra, sāk glāstīt un izsmērēt vājas tavu asiņu pēdas pāri tavam žoklim. "Dievs ir aicinājis tevi atgriezties pie viņa."

"Pieņem Māsu. Un es padarīšu tevi tīru."

Viņas labā roka paceļas no tava kakla, tā vietā slīdot lejup uz tavu apģērbu. Viņa velk asmeni lejup pa audumu un pārgriež to ar pietiekamu spēku, lai tevi izģērbū, bet ne mazāk, lai izvairītos no tevi sagriešanas. Ja tu asiņosi, tas tikai padarīs šo daudz ātrāku.

Sīkas tumšsarkanas skrambas noklāj visu tavu ķermeni, kamēr tu tiek izģērbts. Viņas rūcieni kļūst vēl uzbudinātāki, jo vairāk ādas tiek atsegts, viņas gludā slīdēšana un kairināšana pārvēršas ātros, neuzmanīgas kursīvas vilcienos. Viņas audekls; viņas papīrs, uz kura rakstīt Svētos Rakstus.